Teksts par dēmoniem bija nenormāli smieklīgs. Vēl pamatīgi smējāmies, kur Ēriks to riebīgo krūzi pret sienu aizlidināaja. Tā krūze bija drausmīga, ļoti labi piemeklēta, lai parādītu, kā sieviete safanojas par kaut ko un besī vīrieti ar to:) galu galā viņš sāk identificēt to sievieti ar to briesmīgo krūzi:)
Par kniebienu - jā , loģiski, bija, bet ne jau vecvīra gultā!! Domā, ka tajās Smēdelēs bija viena istaba un gulta? Vecvīrs nomira pavisam citā gultā, pie kuras pienāk no labās puses, bet mīlētāji iegāzās citādākā.
Laika lūzums šoreiz diži nebija, bet bija ceļošana telpā:) Miķelis slāja prom pa platu ceļu, kas gāja caur mežu, Marija atpalika šokēta par atraidījumu un - nākamais kadrs, kā viņa sēž parastā grantsceļa malā pie vientuļa koka.
Un vēl bija personas dalīšanās - kamēr mācītājs teica piemiņas svētbrīdi Vizmai, tikmēr viņa dubultnieks baznīcā salaulāja Mariju ar pastnieku. Vai arī tomēr - kamēr mācītājs ar bēriniekiem pie kapa, tikmēr Marija fiksi uzrauj Rīgā pirktu dārgu balto kleitu un ierauj Rudo pastnieku tukšajā baznīcā, lai pati fiksi fiksi salaulātu sevi?