Cilvēks un nāve (nodalīts no Cammas tēmas)

[Alstere]

Tex, Tu savai potenciālajai nāvei arī spēj pieiet pragmatiski?

[Trix]

Tex, Tu savai potenciālajai nāvei arī spēj pieiet pragmatiski?

Neesmu tex, bet aiz kam ne?
Neviens nav mūžīgs. Tāda ir pasaules kārtība. Ar to es nesaku, ka karā apšaut un nospīdzināt līdz nāvei ir normāli. Bet tas, ka muša apēd drupatu, putns apēd mušu, kaķis apēd putnu, lapsa apēd kaķi un no lapsas līķa paēd mušas, ir normāli un pareizi.
Kamēr dzīvoju viena - atziņa "ārprāts, visi mirst!" jau bija kļuvis par "normāli, visi mirst, es arī kaut kad".

Tagad tuvākos 20 gadus ne pārāk gribētos atdot galus - sīči jāpalaiž pašpietiekamības stadijā. Atbildība par iesākto, tā teikt.
Un ne jau no nāves man ir bail - kas tur ko baidīties, gan jau karmu neesmu pārāk sačakarējusi -, bet no miršanas. Lai nav sāpīgi. Un lai nepaliek bērni svešiem audzināmi - tas vairs nav normāli.

[kvadra]

Un ne jau no nāves man ir bail - kas tur ko baidīties, gan jau karmu neesmu pārāk sačakarējusi -, bet no miršanas.

Man atkal otrādī - par miršanu kā tādu nedomāju. Nē, nu protams, gribētos ātri un viegli, lai nav ilgi jāmocās, bet vairāk baida tā nezināmā nebūtība, kas sagaida. Un ļoti, ļoti - šķiršanās un visa tā zaudēšana, kam šaisaulē esmu pieķērusies...

[Trix]

Es kaut kā naivi ceu, ka man pietiks mazliet laika - tā ap 90 - izmēzt māju un atvadīties no visiem, kurus es vēl interesēšu.

[tuk]

No piedzimšanas nāktos pat vairāk baidīties -
kādā ģimenē nonāksi, vai dzīvi nesabojās jau bērnībā, bet mīlēs un lolos.
Nāvi uztveru kā būtisku dzīves sastāvdaļu.

[flyingcat]

Vot, man arī liekas, ka piedzimšana ir briesmīgāka...guli, nabags, savos sūdos, un tik pabļaut vien vari

[tuk]

Ja raugās fizioloģiski, tad vecumā arī var nākties tā gulēt un pat pabļaut nevarēt, ja kas.

[Trix]

Vot, man arī liekas, ka piedzimšana ir briesmīgāka...guli, nabags, savos sūdos, un tik pabļaut vien vari

Beigās reizēm nav savādāk...
Vienīgā atšķirība - vecumgalā tu brīžiem apzinies, ka esi sūdos līdz padusēm un kādam tas būs jātīra, kamēr zīdainībā apjaut tikai to, ka kaut kas nav īsti patīkami.

[flyingcat]

Nu, vecumdienās tu vari apcerēt aizgājušo un nākošo dzīvi, domās no galvas skaitīt dzejoļus un dziedāt operas ārijas, lūgt Dievu...ko tik vēl ne. A kā zīdainis- tikai cerēt, ka tā sieviete trāpījusies adekvāta un neizmetīs tevi miskastē, kad kārtējo reizi esi aptaisījies.

[Trix]

Nu, vecumdienās tu vari apcerēt aizgājušo un nākošo dzīvi, domās no galvas skaitīt dzejoļus un dziedāt operas ārijas, lūgt Dievu...ko tik vēl ne. A kā zīdainis- tikai cerēt, ka tā sieviete trāpījusies adekvāta un neizmetīs tevi miskastē, kad kārtējo reizi esi aptaisījies.

Reklāmas bukletu aizver!
Tie večuki, kas paralizēti jau pāris gadus guļ gultā, atkarīgi no līdzcilvēku žēlastības, ar izgulējumiem un bez cerībām, bet pie saprašanas, nudien laimē dzied operu ārijas un filozofē...

[flyingcat]

Tie večuki, kas paralizēti jau pāris gadus guļ gultā, atkarīgi no līdzcilvēku žēlastības, ar izgulējumiem un bez cerībām, bet pie saprašanas, nudien laimē dzied operu ārijas un filozofē...

Attieksmes jautājums. Un, protams, ir vērts parūpēties, lai tavs rumpis vismaz nesver 150 kg, kad tas brīdis pienāks.

[tuk]

Nja, domas par un ap ... Veļu laiks pietuvojies...

[Betons]

Lidkaķi, par to nu gan nav vērts rūpēties

[tex]

Vot, man arī liekas, ka piedzimšana ir briesmīgāka...guli, nabags, savos sūdos, un tik pabļaut vien vari

apziņa nav muļķe. Vismaz es no tā perioda pilnīgi neko neatceros. Vsp neko. Soooo...
Bērni vsp daudz ko vieglāk panes. Arī slimības un operācijas u.t.t.

[flyingcat]

Jā, nu es atkal atceros sevi no ļoti agras bērnības, pirms diviem gadiem...atceros to stulbo sajūtu, ka tu, cilvēks, nevari tā izteikties, lai tevi saprot...un, ja arī saprot, tāpat neņem galvā