Nu tā, uz koncertu bijām - Edins Karamazovs - Bahs un Reihs, lauta un elektriskā ģitāra attiecīgi. Lai gan koncerts bija gandrīz izpārdots, stāvvieta nebūt nebija pilna. Tiesa zāle bija samazināta, jo mēs sēdējām 11. rindā un aiz mums bija tikai skaņotāji un cik nu vietas pa malām 1 vai 2 rindām, bet varēja redzēt, ka aizsegtas vēl ir vairākas rindas.
Man zāle radīja asociācijas ar olu vai iglu

. Toties viss pārējais radīja sajūtu, ka nav neviena taisna leņķa, viss šķībs un greizs, brīžam šķita galva reibst.
Dzintarā mītošo Tinto neriskējām izmēģināt, lai gan varbūt būtu bijis interesanti - vīrs bija lasījis, ka uz restorānu var tikt tikai ar liftu. Tā nu mana izvēle krita par labu Baronam Bumbieram - vadījos pēc apsvērumiem, ka, ja reiz šī ēstuve pastāv jau vismaz 5 gadus (pamanīju, kad iepriekšējo reizi bijām Liepājā), tad tam būtu jāliecina par zināmu kvalitāti.