Nu tie, kuri cer uz nez kādu augsto mākslu, tad tiem viennozīmīgi nav jāiet skatīties ...
Mērķauditorija varētu būt vidusskolēni un varbūt jaunieši, kas studē pedagoģiju.
Mans secinājums - brīžam gribējās dinamiskāku sižetu. Līdz pusei diezgan cerīgi, tālāk ... iespaids, ka safilmēts tik daudz, idejas kā mājās ... bet autors nav varējis saprast, ko no visa filmā tomēr iekļaut, tāpēc no visa sabāzis mazliet un tāds samocīts noslēgums sanācis...
Labi uzķerti skolotāju "sačakarētie" likteņi...., bēdīgi attēlotas Rīgas skolas, šķiet, ka interjers no pagājušā gadsimta 70. gadiem, lai gan viss tik bēdīgi mūsdienās vairs nav... Ja teju visi skolēni nebūtu ar planšetēm un aifoniem, ja Maksim nebūtu "bumers", tad varētu pieņemt, ka filma ir par 70.tajiem....
Filma nav par mīlestību viennozīmīgi ... Par izmisumu? Par rotaļāšanos ar "cik tālu var aiziet"?
Ja tā būtu tāda iesācēju mazbudžeta filma, kas ar mazām iespējām radījusi dižu mākslu, tad teiktu - malači! Tagad vēl jāpadomā. Nezinu gan vai filmēšana Krievijā, Francijā un darbs Indijā ir sevi attaisnojis.
Vai šai filmai bija jāpiesaista Andrejs Smoļakovs? Tikai lai paceltu to latiņu augstāk? Tatjanas Karginas epizode ir smieklīga, presē tik ļoti apzelēta, bet reāli nekā tur nav ... Tajā caurspīdīgajā ņieburā varēja stāvēt jebkurš ...
Alsiņa man patika, bet droši vien tāpēc, ka man viņa vienkārši patīk ... Olafs (? mazais puika) bija fantastisks. Viņš savu lomu nospēlēja vispārliecinošāk....
Kaut kā tā
