manā izpratnē fatālists ir tas, kas pakļaujas dzīves plūsmai, tas ir necīnās par savu vietu tajā, jo viņa\-as skatījumā nav vērts, viss tāpat ir izlemts pa lielam. teiksim tā, kā liktenis lems, tā būs, jo vienalga kā tiek izlemts darīt, iznākums būs tāds, kāds tas ir paredzēts no visuma, Dieva utml. tas ir, nākotne ir izlemta mūsu vietā, mums nav nekādas kontroles pār to.
savukārt kā nekļūt par fatālistu? hmm...jebkuru pieredzi uztvert kā pieredzi, nedomāt kategorijās slikta, laba, spēt no tās mācīties un iet uz priekšu, neapstāties pie pirmā klupiena. nevajag meklēt atbildes, kur to nav, tas ir lieki uzdot kāpēc, kādēļ, nu tā vienkārši ir un viss, ejam tālāk.
