"Ar mantām neapaugt" IMHO var jaunuļi viendienīši, kam viss viegli nāk un nekas, izņemot virtualitāti, neinteresē. Šodien izmetīšu, rīt papucis iedos naudu, nopirkšu jaunu. Var jau ņirgt par tantiņu vāktspēju, bet ja viņai to savākto drēbju skapī nebūs, tad no pensijas viņa staigās plika un gulēs uz avīzes, ar bukletu apsegsies. Arī tie centi humpalās ir nauda. Priecājieties, ka jums tā ir nepamanāma sīknauda.
Un cilvēks, kas strādā mājās (dators, mājražošana), kam ir hobijs (tūrisms, velobraukšana, jebkurš sports) un kaut ko dara ar rokām (ada, šuj) sterilā mikroviesnīcā dzīvot nav spējīgs - viņam IR mantas.
Tāds mikrodzīvoklis man bija mūža sapnis visu bērnību (lai cik mazs, bet savs!!!). Pieaugušā vecumā - paldies. Ar bērniem - vispār bez variantiem. (Starp citu, minētie 7 m2 pie divkārša griestu augstuma kļūst par 14 un tas jau ir daudz.)
Par oriģinālo rakstu - vienistabas dzīvoklī vienkāršs cilvēks diži neizvērsīsies - logs ir tur, durvis - tur. Nekaitīgākā vieta skapim, gulta stūrī. Tā ir funkcionalitāte, nevis fantāzijas trūkums.
