Tā Strautmane, kas bija asa TV žurnāliste līdz to beidzot noskatīja miljonārs? Nē, nu uz tāda fona visi, kas nav miljonāri ir sekli nabagi
Man drausmīgi riebj tērēt laiku ap tādām lietām kā remonts. Dzīvē ir daudz kas interesantāks. Turklāt, ja to taisa kāds cits, tik un tā būs pilns ar kasjakiem un ne tāds kā es patiesībā gribēju.
Jā, man kkādā ziņā simpatizē ideja, īpaši, ja kundze to dzīvokli dabūja/nopirka jaunu padomijas izskaņā, ka turpina to lietot un neiespringt. Ir jau vēl pieradums un tā.
Manu radu rīcībā vēl ir istaba, kas pēdējoreiz remontēta 90to sākumā. Toreiz materiālu izvēle bija stipri ierobežota un bērnam tapetes ar putniņiem šķita forši (tagad ir ar visādiem multeņiem u.t.t., toreiz izvēle bija daaaaudz šaurāka). Ziniet, man viņas joprojām patīk. OK, ir acīmredzams nolietojums. Bet kas nolietoja? - es bērnībā. un mani putniņi. Aš žēl būtu plēst nost.... Jo tādas vai tamlīdzīgas savukārt tagad nav dabūjamas.
Turklāt vēl noķēpāties ar remontu, nemaz nerunājot, ka tas nav lēti, ja to izpilda kāds cits.... Ja var to nedarīt....
Un vēl kas man patīk pie blokmājām: tu nekad nezini, kas būs konkrētajā dzīvoklī iekšā. Tur var būt jebkas. Nevis kā visi vienādie jaunie. Esi redzējis 1 no tā attīstītāja, da tādi paši būs visi, OK penthausi biku greznāki. Blokmājā, kas no āras izskatās pēc mēsla, iekšā var būt vizuāli jaunais projekts un pat vēl smalkāks par attīstītāju vidējo krīzes laikā. Cilvēkiem ir bijis vairāk laika izpausties, pārtaisīt pa savam. Arī visādus noteikumus tik strikti neievēro un 90tajos to vnk nebija. Tikpat labi var būt tīrs padomju stāvoklis. Ja tas ir tīrs un funkcionē, kas vainas?
Līdzināju ar jaunajiem. Tas man atgādina anekdoti: kur tu gribi nonākt- debesīs vai ellē... hmmm, nez, debesīs gaiss tīrāks, bet ellē interesantāka sabiedrība
