Par šito var strīdēties tik pa jokam, jo cik cilvēku, tik variantu. Katram savs. Man ir viens draugs - pataloģisks (no mana skatupunkta!

) cīrulis, kas var ņemties pa pagalmu piecos no rīta, bet attiecīgi astoņos vakarā krīt ar degunu vakariņu šķīvī. Ir cita druška, kas brīvdienās agrāk par divpadsmitiem nelien ārā gultas.
Priekš manis nav lielākas sodības, kā no rīta skriet pa galvu pa kaklu taisni no gultas pa durvīm ārā. Man vajag to lieko stundu, lai mierīgi pieceltos un sataisītos.