Liekas, ka par šo tēmu - šķiršanos - daiļliteratūrā tiešām ir daudz rakstīts! Bet, ja momentā jānosauc darbi, tad uzreiz neatminos...
Samērā nesen lasīju: Jenss Kristiāns Grendāls "Klusums oktobrī". Vīrieti atstājusi sieva un viņš melanholiski gremdējas apcerēs.
Tad vēl mājās vienā plauktā uzgāju tādu paplānu, mazu grāmatiņu, Vēja suņa klasikas sērijā, Džonatans Ko "Gadījuma sieviete". Tāds savdabīgs stāsts, par sievieti, kas nespēja atrast kopības izjūtu, šķiet, ar apkārtējiem un beigās atsvešinājās no visiem.
Atcerējos.
Anna Gavalda "Es viņu mīlēju". Patika! Viegli lasījās (pirmās divas augstāk minētās nemaz tik raiti negāja), vienlaikus tur bija gan liriskas notis, gan pa kādai atziņai. Pasen izdota, varētu būt bibliotēkās.
Andrejs Makins "Sieviete, kura gaidīja". Samērā nesen izdota, varbūt pirms gada. Nu, tāda paskumja. Tas arī viss, ko atminos.
Agnese Martēna-Ligāna "Laimīgie lasa grāmatas un dzer kafiju". Grāmata, kura paņēma ar savu nosaukumu. Mazliet varbūt atgādināja Gavaldas "Mīlēju", bet likās drusku tukšāka, izlasījās vienā vakarā.
Daniels Glatauers "Sargies ziemeļvēja". Forša!Ja patīk daiļdarbi vēstulēs. Viņa un viņš, svešinieki, nejauši sāk sarakstīties e-pastos, aizraujas. Sajūta, ka tās tiešām varētu būt tādas vēstules nevis tikai romāna izdomājums.
Agneta Pleijele "Ziema Stokholmā". Tāda maza, pasen izdota grāmatiņa. Patiesi sajūtama ziema, tāda vēsa noskaņa. Laikam dienasgrāmatas vai slejas variantā sarakstīta. Patikt patika, pārlasīju divreiz.
