Protams, katra profesija ir vajadzīga un cienījama... ja tā tiešām ir vajadzīga. Sūdos ieaugt nevienam negribās. Gribās citu - lai par šo darbu samaksā tā, lai arī sanitārs vai šinderis varētu reizi gadā aizlaist uz Bahamām atpūsties. Un lai šo darbu paveiktu ar pietāti un cieņu. Šobrīd nav ne viena, ne otra. Kurš no kura izriet, domājiet paši...
Anesteziolgs ar tīrām rokām... Oj, apsmīdināji līdz krampjiem! Pamēģini iedomāties apdzērušos bomzi anesteziologa aprūpē - utains, kašķains, smirdīgs, apvēmies, ar sasistu mūli, kur nevar atšķirt, kura dabiska atvere, kura ne... a muti ta jāatver, mēli uz āru jāpavelk, a intubācijas trubu ta jāieliek... a kas tajā mutē....! Tad jau labāk par proktologu iet, tur vismaz sevi cienoši subjekti jāaprūpē... Sliktākais, kas var būt - sasveicināties ar kādu cērmi vai spalīti.
