Cik tumši ļautiņi vēl atrodas mūsu mīļā dievzemē, to liecina reliģiska satura anonīmas vēstules, kas pēdējā laikā piesūtītas dažādām personām. Tā pēdējās dienās Jelgavā saņēmušas tamlīdzīgas vēstules kāada pansijas turētāja un kāda skolniece. Abas vēstules iesākas ar kādu „svētu lūgšanu” un beidzot top uzdots – tāda paša satura vēstules izsūtīt deviņiem saviem pazīstamiem; ja to izdarīšot, tad pēc deviņāam dienām notikšot rakstītājam „liela laime”. Vienā no vēstulēm pat piedraudēts, ja to neizpildīšot, tad sagaidāma „nelaime”, pievests gadījums, kur tas jau noticis (saprotams, izdomāts). --- No minētām vēstulēm spriežams, ka tādas lietas izplata tikai visneattīstītākie cilvēki; reiz kāds „dumiķs” to uzsāk un rodas viņam savi „kompanjoni”. Jā, ko darīsi, Dievs cilvēkiem dažādus prātus ir devis. [Latviešu Avīzes, Nr.272, 11.10.1914.]
8.oktobrī ap pulksten četriem pēc pusdienas gorodovojs noveda policijas valdē kādu līdz nemaņai piedzērušu vīrieti un ziņoja, ka atvestais gulējis Sudmaļu ielā pie kāda veikala loga. Vēlākā izmeklēšanā izrādījās, ka piedzērušais- Jelgavas mazpilsonis, Marijas ielā Nr.22 dzīvojošais Matvejs B., nopircis kādā aptieku preču veikalā ¼ stopa pulturas, sajaucis to ar ūdeni, piebēris sāli un tad šo šķidrumu iedzēris. dzēriens bijis tik „kreptīgs”, ka žūpa tūliņ galīgi apreibis. par notikumu policijas valdē sastādīja protokolu. [Sadzīve, Nr.112, 11.10.1914.]
