tagad man kā Broņai jāsaka visu nevareju izlasīt
bet viedoklis ir
ne par Budismu, bet par Dievu.
nevienam neko nepierādu...jo neko nevaru pierādīt...
nekad neesmu mācīta Dievam ticēt, vecāki bija partijas laudis..nu ne tādā nozimē,ka baigi ticēja vai atbalstīja..vienk..tā vajadzēja
ar viņiem kopā nekad neesmu baznīcā bijusi . visos savos jukulaikos un patiesibas meklejumos pabiju dažādās draudzēs un dažados dievnamos.. nevienam nenoticeju un neviens man nepierādīja,ka Dievs ir. es visam cauri rezēju kko citu..ne to,ko vini gribēja ,lai redzu... liela nozime bija Manai pareizticigo baznīcai , bet arī tai līdz galam nenoticēju...
parliecība,ka Dievs ir atnaca savādāk...bet to es nevaru paskaidrot...
kad pavasarī biju latgalē..onkuļa bērēs..klausijos izvadītāju dziesmās..pieķēru sevi... sasodits..es dziedu līdz :facepalm:
es zinu vārdus un zinu par ko tās dziesmas
bļin un tur viss dziedās tā,kā ir un TAM es ticu, bāāāc tas bija atklājums
es nevaru savam Dievam dot noteiktu piederību kādai reliģijai,tas ir citu darbs...ja nebūtu kauns un neērti sen jau būtu aizgājusi pie Sikhiem(nezinu kāpēc pēdejās divas mītnes gadās blakus sikhu templiem )
bet tas,ka manam Dievam nav tempļa man netrauce,katru vakaru jau migā esot(tad vienk neaizmirstu un tad diena tiešām jau beigusies)pateikt paldies par to kas man ir. Un ir tik laba sajūta,ka nekas nav jālūdz..ka varu tikai paļauties un teikt- lai notiek Tavs prāts .
p.s vai viņam bārda vai bizes..man kkā vienalga...
