O, jā...pazīstama lieta

V.Levi savā laikā daudz rakstīja, kā to pārvarēt. Viens no padomiem bija - iedomāties, ka tev ir aizliegts darīt to, ko vajag, bet ļoti negribas.
Man paņēmiens ir tāds: darīt, bet sākumā pa nelielam gabaliņam, tipa, pusstundai. No vienas puses, tu zini, ka tas laiks drīz paies, un varēsi būt brīvs. No otras - bieži vien ievelcies, un tad jau vairāk nav grūti.
Un vēl, ja runa ir par rakstu darbiem, tad sākt nevis no sākuma, bet no tās vietas, kura liekas visvairāk iedvesmojoša. Kad kāds gabals jau ir uztapis, tad pārtaisīt un rediģēt jau ir gana vieglāk.