Sakņu meklējumi

[lumbergs]

Gribēju pajautāt,cik svarīgi ir apzināt savas saknes? Vai esmu jocīga, ka to nedaru? No tēva puses viss ir kārtībā, radiņi ielikuši lielu darbu dzimtas koka izveidošanā,tas aug un plešas.No bioloģiskās mātes-pilnīga nulle, zinu tikai viņas tēvavārdu un dzimšanas gadu.Bijusi sieviete,jauna, traka, skaista,vienreiz šķīrusies, bijis dēls(mans pusbrālis),atstāts tēvam.Otrā sērija-ar mani-tas pats. Ceru, ka neesmu gulējusi ar savu brāli. Reizi pusgadā ienāk doma sameklēt,pagaidām vienīgais,ko esmu izdarījusi-uzaicinājusi draugos Mārtiņu Ziebergu .Kaut kā ar gadiem tas jautājums sāk likties tā kā svarīgs,vai?Un kā ir jums?

[Nāra]

Neinteresē.

[Pūka]

Interesē.
Gadiem ilgi tās saknes (radošanās) iztrūka. Bet kaut kā nekoncentrējos uz to. Tagad, kad nav vairs ar ko radoties, varu mierīgi pateikt , ka man tā sakņu sajūta - patiesībā dzimtas tradīcijas, aizmugure, palīdzība,kopēji svētki, mantotas dārglietas, piemiņas lietas, galu galā mantotas mājas- ļoti pietrūkst. Varu tikai kādas stāstu druskas savākt.
Kāds attāls rads uz Auroras dienējis, Ziemas pili gandrīz vai šturmējis, viņa brālis leģionā , cits gūstā Vācijā vācu saimniekmeitā ieskatījies.. utt...

[lumbergs]

Nu jā, tie stāsti, kurus var savākt no vecākajiem dzimtas pārstāvjiem,ir vienreizēji un arī izskaidro daudzas rakstura īpašības. Kam no kā kas ir trāpījies! Pārsvarā uz šīm domām mani uzvedinājis jaunākais dēls, kuram tas viss liekas interesanti.

[Broņa]

Lumberg, bet tev tak ir riktīga Māja pie ezera. Man nekas tik sensacionāls nav, bet būtu interesanti, ja kāds rads to koku sataisītu un noliktu priekšā, pašai slinkums. Varbūt vecumdienās, kad galīgi darīt nebūs ko. Esot arī tādi pakalpojumi par naudu, kad ziņas par dzimtu no arhīviem kāds apstrādā.

[kvadra]

Jaunībā īpaši neinteresēja. Tagad gribētu, bet nav vairs kam jautāt...

[baaciens]

Ļoti interesē un solu sev, ka pieķeršos, bet ... man viss ir tik sarežģīti, ka apkopojot visu grāmatā sanāktu sērija ... Pagaidām ir bijis tikai avīzē un žurnālā un arī tad tikai viens zars ...

[mellene88]

a man ,a man a man ..ir uzņēmīgi radiņi no abām pusēm,kas to dara ..vienlaik gribēju pielikt savu daļu..un lai nepazūd informacija tieši no maniem vecākiem un vecvecakiem... saskaros ar dīvainu lietu...kas mani samulsinaja un likos mierā...

es esmu urķētājs vēsturē. interesanti zināt un uzzināt... bet faktiski ticēt varu tikai pirmavotam vai sausiem faktiem... mana pārliecība,ka lirika ,kas ar laiku apaug ap faktiem ir tālu no patiesības..

[baaciens]

Nē, lirika mani neinteresē, jo tās manā dzīvē bijis pārlieku daudz ...
Mani interesē konkrēti zari, atzari u.t.t.

Bet ir dažādi sarežģījumi, kas neļauj tik viegli visu atklāt ...

[Mango]

Viena puse sakārtota, tik smuki uz papīra jāsaliek kopā, jo ir interese. Otra puse neinteresē.

[Lynx]

Es savulaik drusku paurkjeejos. Un kas tik neatklaajaas!!!  Izraadaas ne tik taakos senchos bijushi vaacieshi, zviedri, polji un no mammas puses izskataas arii chigaani. Traks maisiijums esmu. Tagad zheel, ka nav vairs kam pajautaat siikaak - staastus uzzinaat, Jo zinu tikai kailus faktus

[Spārka]

Mana izcelsme ir no mātes puses Kurzemes pilsētas proletariāts, no tēva - Vidzemes budži. Lapā periodika.lv ievadot meklētājā uzvārdus, esmu atradusi daudzas interesantas ziņas. Viens no mīļākajiem stāstiem ir par senci, policijas priekšnieku, kas naktī avarējis ar motociklu. Asociācijas pašas uzprasās, vismaz viens "savējais" nedzērāju virknē
Ciltskoku esmu sazīmējusi geni.com, jo vienruden uznāca apziņa, ka ja ne es, tad vairs neviens.

[Mangusts]

Savulaik interesējos, bet sanāca, ka vairāk pa mātes līniju (no Madonas puses, Liezēres), jo gan kompaktāka, gan kam prasīt bija, pie vecmammas laukos dzīvojot. Labprāt paturpinātu, un pa tēva līniju (no Augšzemes, Ilūkstes apkārtnes) paraktos dziļāk, bet tēvs cik zināja pastāstātījis un vairāk kam jautāt laikam nav. Vienīgais atliek arhīvs - varbūt tur vēl ko var izrakt.
Bet pati bērnības vasaras pavadīju Kurzemē, līdz kurienei karš atdzina Vidzemes vecomammu ar visu ģimeni. Tā arī mājās viņi neatgriezās. Nekas liels jau nebija - jaunsaimniecība, bet laikam baidījās. Vectēvs vēl aizsargos bijis, tas nekas, ka, kā stāstīts, no visām armijām mežā bēdzis...

[daddy]

a man ,a man a man ..ir uzņēmīgi radiņi no abām pusēm,kas to dara ..vienlaik gribēju pielikt savu daļu..un lai nepazūd informacija tieši no maniem vecākiem un vecvecakiem... saskaros ar dīvainu lietu...kas mani samulsinaja un likos mierā...

es esmu urķētājs vēsturē. interesanti zināt un uzzināt... bet faktiski ticēt varu tikai pirmavotam vai sausiem faktiem... mana pārliecība,ka lirika ,kas ar laiku apaug ap faktiem ir tālu no patiesības..

Pastāsti, kas tā bija par dīvaino lietu, kas lika likties mierā?

Es ar vecmammu, māti, tēvu esmu daudz runājis un ir savs priekšstats par "to kā bija". Kad biju mazs/jauns, tad visu pieņēmu par pilnu rubuli, vēlāk sāku filtrēt un just, ka tur ir vairāk stāstu un attieksmes nevis faktu... diemžēl ir arī melnās un pelēkās avis par ko neviens īsti negrib runāt... 

un kas tad ir tie uzticamie fakti - dzimšana, kristības, laulības un miršana, tipa tas ko var baznīcu vai dzimtsarakstu nodaļā + zemesgrāmatā izlasīt...

[Mangusts]

un kas tad ir tie uzticamie fakti - dzimšana, kristības, laulības un miršana

Parunājot ar tēvu sapratu, ka arī tie nemaz tik uzticami nav - vismaz par savu dzimšanas dienu viņš zina teikt, ka iespējams fakts noticis dienu šurp vai turp, tikai, kad beidzot pēc dažām nedēļām kristīts, māte esot parēķinājusi uz atpakaļ apmēram, kad varējis būt...