Vo, vo! [Es arī pafilozofēšu...
]
Kaut kāds nīgrums ir uz tiem latviešiem, kam slinkums garumzīmes klabināt savos tekstos, bet pārējiem jādomā - māsiņa vai mašīna (reizēm teikums jautri maina jēgu atkarībā no viena vai otra vārda lietojuma). Otrs, ko mēdzu piesaukt garumzīmju nīdējiem - kur tad īsti tā paka jāsūta? Uz Sūnu, Suņu vai Šūnu ielu?
Trešais, par ko konkrēti rādu zobus - kad atsūta bildi ar nosaukumu "gertrude_sunina.jpg" un vīzdegunīgi piesaka, ka vārds taču ir jau bildes nosaukumā. Taču es pazīstu vienu Gertrūdi (ar G, nevis ar Ģ) un uzvārdu tulkot kā? Sūniņa? Šūniņa? Suņina? Šuņina?
Pilnīgi atzīstu alternatīvo rakstību, kad garumzīmes nav pieejamas - Pa kjiegjelju sjkjuuni shljuukaaja veciitis miikstajaas chiibinjaas. Vismaz visiem skaidrs, ka garaazhaa palika mashiina, nevis maasinja.
Derētu rakstību uzlabot ar divskaņa uo lietošanu, un garais ō arī noderētu. Vismaz būtu skaidrs, vai tas uzvārds izrunājams kā Buoka, Boka vai Bōka. Plato e arī derētu diferencēt. Mož es tajā laikā skolā slimoju, bet vai Jorens ir runājams ar plato vai šauro e, man nudien skaidrs nav.
