"Vieglie" un "Smagie" cilvēki.

[Mao]

"Principā ir tikai divu tipu cilvēki - tādi ar kuriem ir viegli, un bez tiem arī ir viegli un tādi, ar kuriem ir nenormāli smagi un bez viņiem, nu vispār nekā." Liekas, ka tas būs Hemingvejs.
Nu tad lūk, kas notiek, kad Tu vairs nevari to otro smago izturēt, nu vāks - tāds egoists,e un despots/e un tirāns/e. Paštaisns, prasīgs, kašķīgs un velnišķīgi stiprs/a un argumentēts/a. Nu piegriežās, kas tā par suņa dzīvi - neviens manī neklausās un mani nenovērtē. Jābēg pie vieglā/ās.
Viņš/a vienmēr ir jautrs/a, smaidīgs/a. Problēmām iet pāri viegli, vai ignorē. Parasti lieliski satiek ar visiem taviem tuviniekiem un vispār - maija saulīte.
Bet, ja tā padomā, ko tu esi izdarījis/usi? Nu ok, izvēlējies/usies vieglāku dzīvi. Jeb beidzis/gusi dzīvi?

[Broms]

Absints?

Nē, tomēr tipiskas viskija domas

[Broņa]

Mao, tu esi pārgudrs. Ķer dzīvi vieglāk.
Tu laikam pie tiem smagajiem. Kad tevis te nav, pietrūksti.

[Mao]

Absints?

Nē, tomēr tipiskas viskija domas

Es neuzrakstīju vai ta - Hemingvejs! 

[dip]

"ar kuriem ir nenormāli smagi" - nu paldies. Izņēmums - viegli var būt arī ar smagajiem.  Un nenormāli smagi ar vienmēr smaidošajiem-vieglajiem. Izvēlies, ko vēlies

Man šķiet, ka esmu smagais. Tiešā un pārnestā nozīmē

[Mao]

Mao, tu esi pārgudrs. Ķer dzīvi vieglāk.
Tu laikam pie tiem smagajiem. Kad tevis te nav, pietrūksti.

Es esmu teksta autors. Mani teksti ir manis sacerēti. Nu idejas piefenderētas. Konkrētus personāžus un situācijas Jūs sastapsit reti, un tad visi fakti būs sagrozīti tā, ka pats vells sprandu nolauzīs, ja meģinās ko izšifrēt un tā vinam arī vajadzēs, nav ko jālien! Es atkārtojos? Puffff....

[tuk]

Katrs jau tiesīgs izvēlēties. Arī kļūdīties. Arī mainīt viedokli. Gūt citu pieredzi.
Dzīve jau tikai viena. Labāk pamēģināt un kļūdīties, nekā nožēlot ka pat nemēģināji.

[Camma]

Nja...
Kaut kā ne aļo būt par pavieglu...
Vispābā, es Mao saprotu tikai tad, kad šņabī kāda mušmire bijusi izmērcēta, citādi - nekādīgi...

[tuk]

Interesanti kādas tās kombinācijas:
                  smagais un smagais
                  smagais un vieglais
                  vieglais un vieglais
Kura būtu tā ideālā? Pretpoli, kuri viens otru papildina vai tie, kuri vienā domāšanas līmenī?

[Emīlija]

pārāk vienkāršoti... kas vienam viegls, tas citam smags.

[Luīze]

Principā viss ir pareizi. Bet cilvēki ir atšķirīgi, un katru var uztvert dažādi. Situācijas arī mēdz būt visādas.

[Mao]

Nu pirmkārt laikam jau Hemingvejs, kā smagais cilvēks, ar zin, kā tāds bērns taisnoties sadomājis.
Bet manis paceltais jautājums ir - vai vieglā dzīve, problēmu ignorēšana, smaidīšana mēra (infekcijas, ne pilsgalvas) laikā, līdzdiešana jaunajam/ai draugam/dzenei pa rudzupuķu lauku, kad ISIS nogalina simtiem nevainīgo un izposta tūkstošiem vēsturu, maz ir dzīvošana? Vai, ja reiz Tu esi pabijis/pabijusi kopā ar smago cilvēku, un tev pat nav pielecis, ka tā ir tā dzīvošana - pa īsto, tad varbūt pielec tagad un tad tev ir steidzami jāglābj sava nedzīvošana? Vai tad sienāžtipa dzīve ir dzīve? Eksistence, ne vairāk. 

[viesmiiliigs]

Sanāk, ka smagie ir tie depresīvie fatālisti, kas skaidri redz pasaules nebūšanas un tas ir atņēmis spēju priecāties, bet vieglie tie, kuri "neredz" smago un iet pa dzīvi smaidīdami kā pamuļķi?

[kvadra]

Nu, te mēs plavno nonākam pie jautājuma par dzīves jēgu vispār.

[Alstere]

Nav tādu "tīri" vieglo un smago. Tāpat kā tikai balts vai melns reti sasopami.