Protams ir daudz jaukākas dzejas rindas, bet šīs gribējās ielikt šeit, pārējās var lasīt linkā
http://www.eurika.lv/lv/pantini/dzejoli_imants_ziedonis/nr/all.html:
Ne lapa nekustas.
Es šonakt degšu sveci
un iešu, sveci rokās, tālu pļavās.
Varbūt caur kādu nezināmu teci
es pēkšņi iestaigāšu domās tavās.
Tu pļavu redzēsi. Un mūžību.
Iet puisēns mazs. Un pārvēršas par veci.
Un līdzi gaismu nez. Tā esi tu.
Es tik to jokam saucu tā par sveci.
Ko runājat par mīlestību,
Ja tāda vārda vairs jau nav.
Ir vienkāršāk: ''Es viņu gribu.''
Nav jārunā par mīlestību.
Kad Dievs no Ādama ņem ribu,
Tas akts ir mehanizēts jau.
Ko runāt vēl par mīlestību -
Tā vārda tāda ja vairs nav.
Imants Ziedonis
Dīvainos tālumos klusais,
dīvainais tukšums, kas skan.
Paliek aiz muguras krusa,
sniegs aiz muguras man,
tu paliec, vējš paliek, straume,
dūmi kāpj debesīs.
Kāda man dīvaina gaume:
mīlu es tikai trīs.
Tevi, kas bija un nāca,
tevi, kas blakus nu stāv,
tevi ko sirds un prāts
meklē un kuras nav.
Paliek aiz muguras krusa,
sniegs kūst aiz muguras man.
Dīvainais. Tālumos. Klusais.
Kā tas vēl skan un skan.
Imants Ziedonis
Ko es gribēju tev šodien līdzi dot:
Sava laime katram pašam jāatrod,
Savi draugi katram pašam jāsatiek,
Katram pašam jāsasalst un jāapsnieg
Katram pašam marta saulē jāatkūst
Un ka ābelei no augļu svara jānolūst.
Katram pašam jārūgst līdzi raugam –
Tikai tā par cilvēkiem mēs augam.