Slēpošanas paradīze

[ragana]

Grūti nācās, bet atmetu. 

[Minne]

Jā, man bija kauns pat pieminēt, ka mēs arī dažreiz šļūcām mēteļos, tas izskatījās vienkārši piiii, bet tā kā te jau cilvēki minēja, tad jāatzīstas vien ir.

Un pareizi - tās slēpes pārsvarā atpakaļ slīdēja, ne uz priekšu, 2x lielāks spēks uz rokām bija uzlikts, lai tiktu uz priekšu. Un kur nu vēl nūjas, kas grima dziļi sniegā līdz zemei.

Riktīgs frīku cirks pāris mēnešu garumā

[Broms]

Dēļ visiem augstāk minetajiem iemesliem, skolā bija vēlme izvairīties no slēpošanas visiem iespējamiem līdzekļiem. Taču tas netraucēja pa ceļam no skolas nomest somu un "dažas reizītes nolaist no kalna". Dažas reizītes parasti ievilkās līdz tumsai
Fizkultūras skolotājs ar darbmācības učuku bieži kopā koda. Ja abas stundas (darbmācība 2 gab.) bija pēc kārtas, tad dažreiz varēja sarunāt/vai bija vajadzīgie apstākļi/, ka nenotiek ne darbmācība, ne fizkultūra. Tipa sasolās učukam, ka sportosim paši. Tad ar visām somām uz vietējo pilskalnu.
Brīvdienās bija iecienītas īsās slēpes. Bērnu. Slēpju garums apt. paša pēda 3. Varbūt pat mazāk.
/šitām igauņu slēpēm bija skanīgs nosaukums - Visu Pisu:) /

[Camma]

Uzmākšanos ar slēpošanu galīgi piedrāzu (atvainošanu!) pēc 2 tupiem izgājieniem tajā pašā Šmerlī (nez kādā veidā Šmerlis kļuva pat par lamuvārdu - ak tu, šmerlis tāds!).
Bija diži lieli sasniegumi  vienā sporta veidā un vēl divos meistarkandidāts. Bet učene fizkultūrā bija principiāla fanāte - ja paredzēta lodes grūsšana, tad grūdīsim, ja slēpošana - značit slēposim hoš vēmiens no slēpēm nāk. Un divnieku liecībā ielika principa pēc. Tāpat kā es piedrāzu slēpošanu .

[Camma]

Tagadīt atskaite par šodienu.
Neskatoties uz to, ka otrpusis taisījās kā lācis no laivas kakāt - pieiet pie vienas malas - laiva sasverās, nevar, pieiet pie otras - atkal laiva sasverās, nevar... līdz Riekstukalnam tomēr nokļuvām!
Kā Baldonē no lielā ceļa nogriežās uz Riekstukalnu - tā sākās PASAKA! Tik skaisti sasnidzis mežs! Nemaz ne sliktāk kā Somijā vai Zviedrijā. Kamēr neviena pretī vai mugurā braucēja, tamēr pāris bildes ar tefelonu uztapināju. Uz tā šaurā ceļa knapi var izmainīties pretībraucošie, tā ka momentu bija jāķer.
Ar stāvvietu tā paknapi, bet atradām gan vienu vietiņu. Ļoti daudz lietuviešu. Bet nu tā, ka būtu pilns kalns, to gan nevar teikt. Nuja, bijām darbadienas darbalaikā.
Griezēju uz kalna bija ļoti maz, pārsvarā bija iesācēji, seniori un jaunuļi. Bet nemaz nebija drūzma vai kritušie negaidītās vietās. Daudzi bija ar instruktoriem - gan lieli, gan pavisam knauķi.
Dēlistiem vajadzētu atsevišķas dēļotavas. Pacēlāju murgs ir tieši dēļotāji. Pacēlāja sliedes izartas kā traku mežacūku baram plosoties. Ik pa brīdim kāds palodžnieks apvēlies uz pacēlāja un ķeselējas augšā. Bet tas nu tur bija vienīgais mīnuss.
Salīdzinājumā ar Milzkalnu, trases garākas, labāk sagatavotas.
Man patika. Rītvakar braukšu atkal!
P.s. Kas var būt skaistāks, kā jauna mēness nadziņš tumšās debesīs apvienojumā ar lielās pārslās krītošu sniegu?   

[Minne]

Smuks stāsts, bet es nesapratu, kādēļ jūs ar laivu braucāt, un vai tad otrpusis tiešām nevarēja izturēt?

[Camma]

Kā citādi lai apraksta procesu, kad notiek kasīšanās un vīkstīšanās pa cācu modei? Ta micīte ne tā, ta cimdiņi ne tajā krajā pirktie, ta logu mazgājamais jāpapildina, ta zīlītēm paika jāpieber...āāāā, un tad vēl nelieša kaķi no gultas jāizkacē, jo saspalvo palagu (a nafig vispār izvēlies no migas un nesaklāji?)...o, un paņem man to otru džemperi - ja nu vēss sametās... a zeķes, ko pārmainīt, paņēmi?... a termokrūzi kafijai?...

[tuk]

Lietuvieši šķiet uz visiem kalniem.
Dīvaina viņiem izpratne par braukšanas kultūru, bet nu...
ja ar to rēķinās, ir jau ok. Kaut kur jau braļukām jābrauc.

[Minne]

Kā citādi lai apraksta procesu, kad notiek kasīšanās un vīkstīšanās pa cācu modei? Ta micīte ne tā, ta cimdiņi ne tajā krajā pirktie, ta logu mazgājamais jāpapildina, ta zīlītēm paika jāpieber...āāāā, un tad vēl nelieša kaķi no gultas jāizkacē, jo saspalvo palagu (a nafig vispār izvēlies no migas un nesaklāji?)...o, un paņem man to otru džemperi - ja nu vēss sametās... a zeķes, ko pārmainīt, paņēmi?... a termokrūzi kafijai?...

Nezināju, ka šito procesu sauc par lāča kakāšanu no laivas
Es saku - čammāšanās. Un atkarībā no garastāvokļa piebilstu vai nepiebilstu, ka es kā sieviete nu gan varu ātrāk un saprātīgāk savīkšīties

[tuk]

Nenoturējāmies, izbraucām ar distancenēm loku pa mežu. Tīīīk skaisti! Totāla meditācija.
Rīt uz kalnu. Tur fīlings atkal cits. Tomēr labi, ka ziema.

[Betons]

Nenoturējāmies, izbraucām ar distancenēm loku pa mežu. Tīīīk skaisti! Totāla meditācija.
Rīt uz kalnu. Tur fīlings atkal cits. Tomēr labi, ka ziema.

man atkal rīt distancīte būs. Mežā!!!!    (vajadzētu slēpotāja smailiju)

[tuk]

Rēķinies, sniegs baigi viegls, mums pa priekšu iedzina rises, bet vienalga zābaki un ne tikai
ar sniegu.Un kā balts ūdenskritums ik palaikam gāžas no priedēm. Bet tik skaisti...

[Nāra]

Nezināju, ka šito procesu sauc par lāča kakāšanu no laivas
Es saku - čammāšanās. Un atkarībā no garastāvokļa piebilstu vai nepiebilstu, ka es kā sieviete nu gan varu ātrāk un saprātīgāk savīkšīties

Es saku - pīčāšānās.
Par slēpošanu nav ko teikt, atmetu līdz ar pubertāti.

[kvadra]

Par slēpošanu nav ko teikt, atmetu līdz ar pubertāti.

Es tāpat. "Paldies" skolai, kas to riebumu pret slēpošanu iedzina tik dziļi, ka teicu - nemūžam vairs.
Šodien gan domāju, ka kaut ko dzīvē esmu palaidusi garām. Būtu man gadījusies kāda sabiedrība, kas pierunātu, līdzi paņemtu, kompāniju sastādītu, varbūt arī atklātu priekš sevis šīs nodarbes pievilcību un būtu āķis lūpā. Bet mani draugi nav bijuši slēpotāji, un tā arī palika.
Reizēm uzkāpju uz slidām. Bet visumā mana dzīve un hobiji sākas tad, kad ziema beidzas.

[tuk]

Mēs ģimenē slēpojām jau līdz skolai, tādēļ skola netraumēja.
Man pirmās slēpītes - koka, sarkanas atnesa zsv. vecis manā 5tajā ziemā.
Slalomēt sāku studiju laikā, bija jauka kompānija.