Pa manam, ja grib cilvēkus piesaistīt, ir jādomā par motivāciju, ne tikai apelēt pie "labās gribas". Ar tiem dažiem eirikiem ne katrs var pat ceļa izdevumus nosegt. Cik var braukt uz entuziasma? Agrāk, kad visas darbavietas bija "valsts", vismaz brīvdiena pienācās, bet šodien ej nu pieprasi to privātajā sektorā (un galu galā, kāpēc gan privātuzņēmējam būtu par to jāmaksā no savas kabatas). Un ar donora apliecību pie ārsta varēja iet bez rindas. Kāpēc šodien nevarētu regulārajiem donoriem piešķirt vismaz kādas privilēģijas uz medicīnas pakalpojumiem, "kvotas" uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem?