Vakar nebija iekšā uzrakstīt.
Tātad vakariņās man bija cepti kartupeļi (nevārīti) ar šķīvi. Ļoti agros tīņa gados, ciemojoties un dažreiz pārguļot pie draudzenes, mēs pašas taisījam arī sev ēst. 12 gadu vecumā izvārījām savu pirmo skābeņu zupu, sanāca super. Un cepām kartupeļus. Mūsmājās kartupeļi vienmēr tika cepti jau vārīti, nākamajā dienā, iepriekšējās dienas atlikums. Draudzene cepa "zaļus", nevārītus. Tas man bija jaunums. Bet pavisam vienkāršs- sagriež kartupeļus, liek uz pannas taukos, BET! kartupeļi pannā obligāti bija jāapklāj ar šķīvi. Sanāca brīnumgardi.
Tad nu mājās aŗī sāku tādu variantu - zaļi kartupeļi, ar šķīvi apklāti.
Tikai pēc daudziem gadiem, jau lielai esot, no draudzenes uzzināju, ka šķīvis tika likts tādēļ, ka pannai nebija vāka