Mani tie pildītie kalmāri interesē
Receptes nav - tā bija improvizācija. Parasti receptēs lasīts, ka kalmārus pilda ar desām, man tas šķiet par traku.
CT tika nopirkti "atsaldētie"kalmāri (šoreiz palieli). Tiem izvelk "kājas" ar visām iekšām un mugurkaulu (?) - caurspīdīga asaka/ salmiņš. Kalmāru izvērš uz otru pusi, iztīra un noskalo. Izvērš atpakaļ un uzmanīgi noplēš plāno virskārtiņu/ ādiņu. Tā glīti nonāk nost. Paliek balts kalmārs.
Kājiņas nogriež nost no ķidām un acīm, no kāju vidus izrauj "knābi". Kājas notīra.
Tas nav tik drausmīgi, kā tagad šķiet.
Gatavo pildījumu. Var pildīt ar čirozo desiņām. Mums bija - uzbriedināts kuskuss; apcepts sīpols, rīvēts burkāns, smalki sagriezta paprika, gailenes, garšvielas, tomāti savā sulā. Visu sajauc un pilda kalmāros.
Pildot nevajag pārbāzt. Kalmāri saraujas un pildījums var saplēst kalmāru. Kājas ieliek atpakaļ. Var saspraust ar kaut ko.
Apslacina ar tomātu sulu un liek cepeškrāsnī 180 grādos.
Laiku precīzi nepateikšu, bet nedrīkst noturēt par ilgu, lai kalmārs nepaliek sīksts. Šķiet, ka mums bija 10 - 15 minūtes. Galvenais - kalmāru dabūt gatavu, bet nepārgatavot.
Ideja aizgūta no Viesistabas šefpavāriem.
P.S. Es līdz šim teicu, ka kalmāri jāēd tur, kur tie dzīvo (Vidusjūras valstīs), tiek svaigi zvejoti. Un ha, Rīgas CT produkcija garšo tikpat labi!
