Pēc nedēļas slimošanas pirmo reizi pievērsos virtuvei. Vispār būtu vajadzējis braukt uz veikalu, jo maize beigusies. Pirmais cepa vīrs. Ar viņu ir tā - vai nu garšīgi vai fui pē. Šoreiz otrais variants, dies zina, ko viņš tur ar mīklu izdarījās, bet vidū bija vnk jēla klimpa.
Pie atlikušo miltu mazumiņa (300g) ķēros es ar fokaču iecerē. Viss būtu labi, ja lietu ūdeni klāt pamazām. Bet es -blaukš, visu glāzi. Rezultātā mīkla bija šķidra, bet miltu ta vairāk nav. Tāda bieza putra, bet nu, kā ir, tā ir.
Bet nu izcepās tīri normāla, līdz rītdienai izvilksim. Pēdējais variants bija auzu pārslas