Tā nav vaļība. Tas ir prieks, laime, dažiem standarts. Muļķīgi ir justies vainīgam par to, ko ēd, dzer, klausies, skaties, lasi, domā un jūti. Nevis ēst, dzert, klausīties, skatīties, lasīt, domāt, just to, ko citi uzskata par labu un pieņemamu, bet ar lepnumu darīt tā kā pašam patīk un gribās. Lūk tur ir laime un prieks.
