Žūpu sievas

[Camma]

Kā man tas vārds - žūpa - patīk! Tāds mīļš, jāizrunā ar čokuriņā savilktām lūpām, kā kad buču dotu...
Pār mani apskaidrība nākusi! Vot! Gribu padalīties.
Tauta šūmējas un nekādi nevar saprast - kā tas var būt, ka dzerstakļu sievas gadu desmitiem piecieš žūpu izgājienus - mūždien brīvdienās piemāvies lopā, vakaros neiztrūkstoši sievas iemizojieni. Nu kā šito var izturēt? Gadiem? Gadu desmitiem?
Patiesībā atrisinājums ir vienkāršs - sekss!- ja tā ir taisnība par stipro gribelību uz smagām pohām. Otrs - droši, ka ir kas vēl atsver žūpas piemaušanos. Nu, piemēram - sieva rūc un ārdās, bet savu otrpusi uz jakti palaiž gan, kaut zina - piemausies kā zābaks. Ieguvums? Oooo! Divas pilnīgi nekontrolētas brīvas dienas, afffigennijs sekss uz pohām, nolūgšanās dāvana (var visko izdīkt - sākot no smaržām, beidzot ar jaunu autiņu) un pilns lecskapis ar KVALITATĪVU gaļu. Un kur tad vēl iespēja visu laiku zāģēt un kultivēt permanentu vainas apziņu!
Tā, ka man nemaz nenāk prātā žēlot župu sievas ....

[tuk]

Nnnezinu, man allaž šķitis, ka tām sievietēm ļoti zems pašvērtējums...
Bet īsti nav pieredzes, vien vērojums no malas.
Mums rados žūpu nav bijis.
No bērnības atceros tik vienu radu dāmu, kura reiz bija ieķērusi pār mēru
un visu laiku traki skaļi smējās.

[Nāra]

Es domāju,ka viņas tos žūpus vnk mīl ar traku mīlestību.  Tās, kas gaida dāvanas utt, tām jau aprēķins.

[reno]

apzināts vai neapzināts, bet aprēķins. Pāris dienas pohaino, pašpārmetumos ieslīgušo  žūpu varēs dresēt kā cirkā

Tas kā par Itālijas ekonomiku -ir tāds citāts no viena romāna -ka tas ir kā sēdēt ūdensdzirnavu ratā. Kad esi lejā, aizturi elpu, jo zini, ka celsies atkal uz augšu. Augšā nesapriecājies, jo iet uz leju

[tuk]

Man vienā darbā bija kolēģis, skaists, šarmants, ar labu humoru..., bet žūpa.
Tas bija vāks. Rēķināties, ko sarunāt, termiņi...
Nekad nezināji būs izdarīts vai nē... Paļauties uz tādu cilvēku bezcerīgi.

Kopdzīvē arī šķiet grūti tas, ka nevar rēķināties, paļauties.
Kalnos ar tādu neuzkāpsi, lai cik šarmata personība.

[ineshuks]

Sievai tas ir izdeviigi...

[Nomade]

Tu tiešām domā, ka tas, kas notur pie žūpas, ir sekss?? Ar alko dvingu piesūkušos personu trīcošām rokām?
Pēc maniem vērojumiem, sievu pie žūpas notur bērni, jo šķiet, kā tad bērni bez tēva, kad nedzer nav jau nemaz tik slikts utt. un vēl bērni, kas trīcošām balsīm vaicā: mamm, bet tu taču nešķirsies no tēta?
Upurējas tās sievietes cerībā, ka šī reize būs pēdējā, upurējas bērnu dēļ. Un bērnam jau arī piedzēries tētis ir tētis. Bērns no savām pozīcijām nedomā, kā tad īsti ir mammai. To laikam saprot tikai pieaugot. Un tad paši mudina, mamm, šķiries. Bet pieradums jau tik liels, ka sieva atmet ar roku - ko nu vairs: 20 gadi izmocīti, izmocīs vēl kādus. Patiesībā skumji, jā, un nākas atzīt, ka pati pie vainas, jo nav rīkojusies. Tāda ir 1 daļa. Protams, ir sievas, kas ir adekvātas domāšanā.

[Broņa]

Dzīvot ar žūpu, tā ir diagnoze. Cik dzīvē novērots. Seksa tur bieži vien vispār nav.
Nomade, bērni bieži vien mudina iet prom. Bet tas jau laikam individuāli, cik lielā mērā tas žūpa ir kaitniecisks.

[Nomade]

Mana doma bija, ka mazie bērni ir tie, kas notur, lielāki, jā, paši mudina to visu pārtraukt.
Kaut gan ... gadījumi dažādi. Es esot 4 gados mammai teikusi: mamm, iesim meklēt citu tēti.

[tuk]

Man arī šķiet, ka iepriekšējā paaudzē nešķīrās bērnu dēļ.
Arī šķirties nebija “labais tonis“ Tad nu cietās. Arī piesedza vīra dzeršanu, cik nu varēja.

[kvadra]

Kad es, sīka, kādreiz mātei teicu, kāpēc nešķirās, viņa man atjautāja - nu, izšķirsimies, un tad? Mūsu dzīvokli samainīt uz diviem nereāli, ko darīsim - turpināsim šķirti kopā dzīvot? Lai vēl vairāk kašķu būtu mājā? Nav kur likties... Un, kad skaidrā, kaut ko vēl arī mājā padara... Tā lūk.
A ka "sievai izdevīgi"... nu, murgs kaut kāds... Ja jau izdevīgi, ko tad nesavāc kādu žūpu? Mandomāt, tā manta nav nekāds deficīts.
Sekss?! Apžēliņ... kur vēl kaut ko pretīgāku...
Un vispār starp žūpu un žūpu ir liela šķirba - ja tas vīrišķis vēl spējīgs vērtīgu "nolūgšanās dāvanu" pasniegt, tad tāds vēl nav nožūpojies, jo īsts žūpa nekādu autiņu neuzdāvinās, jo  pa*irsis visu - naudu, darbu, biznesu, jo neviens ar tādu, uz ko nevar paļauties, vairs neielaižas nekādās darīšanās.
 

[ineshuks]

Izdeviigi sievai ar specifisku psihokonstituuciju, nevis jebkurai sievietei...

[Camma]

Cik jūs nopietni....

[Betons]

Rīt darbdiena, no rīta jābūt skaidrā 😄

[Profesore]

Viena lieta, ka diez vai kāda sevis cienoša sieviete ies ar tādu pohaini gulēt, tak smaka i viss kopā. Mjā, bet sevis cienoša arī ar žūpu nedzīvos.
Otra lieta- kāda gribēšana?! Es atceros savas pohas, nekad uz to nav prāts nesies    Drīzāk jau liekas, ka sirds no jebkuras piepūles apstāsies, galva sagriezīsies un vēmiens uznāks.