Sesīc mūsmājās ienāca nejauši- vispirms vīra māsai, tad mammai, un tad arī mums- mūsu "pirmdzimtais" ir Bo- pirkts " lietots" , toreiz pusotru gadu vecs, nu jau viņas ir apmēram 5 vai 6. Mana mīlestībiņa no pirmā skatiena sludinājumā, kur par čalīti bija skops teksts- rotaļīgs. Tikai pēc ienākšanas mūsmājās mēs sapratām kādu dinamītu esam iegādājušies
, viss tika izrakņāts, pārrakņākts un sakārtots pa seskiskajam . Un teikumu, ka seski guļ 20 -22 stundas dienā neviens no mūsu, nu jau abiem, nav lasījis. Cik daudz podu ir sagāzts- gan izrakti tomātu un gurķu stādi, gan cukurtrauks, gan pazusts uz vienu nakti( tad gan es raudāju ļoti).
Viens no smieklīgākajiem- tas tagad tā liekas- atgadījumiem bija mūsu kāzās- sesiņš no rīta tik slims, tik vārīgs, ka stāvot zaksā es pārnervozējusies vai maz mājās dzīvu atradīsim- uzreiz pēc nesāmies pie veta-dieagnoze- stress. Nabags aplam bija pārdzīvojis:D neko, sadzērās vitamīnus un bija atkal žiperīgs.
Pagājušā gada nogalē mūsu Bo pievienojās Ansis- vīramātes sesis, kurš pārcēlās pie mums. Klasiskajā sesku krāsā- Bo mums ir blondais grēks- mīļš un jauks bez gala, bet īpašus podus negāž, tikai slimo ar kleptomāniju- zog drēbes, un tepiķus
.
[attachment deleted by admin]
