Studiju gados džeki kojās uztaisīja pirti - virtuvei durvis ciet, plītis uz maksimumu un pirts gatava.
Jaunībā, kad visādi pasākumi saunā, man ne pārāk - visi kaifo par 100+, sēž un svīst, man ne piles, tikai āda pleķaina. Tusiņa pēc var ieiet.
Bet tad patrāpījās kompānija, kas zināja drēbi - lauku pirts ar garu, zālītēm un slotām, grādi 60 vai kapeiku vairāk, bet tajā mitrumā super... [Beton, piedod, bet šajā punktā tu esi idiots.] Nu, jā, tad kļuva skaidrs, kas ir "pirts".
Uzbūvēju savu pirtiņu. Forši. Reizi nedēļā cauru gadu ar lēcienu aizsalušā baseinā (pavisam ziemā gan ar bļodām laistījāmies, jo baseinu novācām, lai ledus nepārplēš).
Tagad ilgi nav sanācis - sīči ganāmi, pirts ir vienlaikus arī vannas istaba, ķēpa izvākt, lai var izkurināt.
Pāris reizes esam ar visiem bērniem gājuši, sīčiem patika, tikai lielajiem tā vairs nav pirts, bet bērnu ganāmais pasākums. Gaidu, kad paaugsies...