krājēji un krāšana

[reno]

Vecajā kastē bija dāma, kas krāja pildspalvas. Te viņai kolēģis:
http://lenta.ru/photo/2016/02/10/penmen/#0


Laikam, ja iesāk tādas relatīvi lētas lietas vākt, daži nespēj apstāties. Zelta monētas tā nekrāsi


Mūsu pastmarku revīzija beidzās ar bēdīgu konstatējumu, ka neviena marka par riktīgiem tūkstošiem nav... Un Delkampes pētīšana -nopērkot no viena armēņa Vitjebskas guberņas tiesas  zīmogmarku ar vīra vectēva parakstu
Mellene krāj parfīmus. Vēl kādi varianti?

[ineshuks]

Kakji? 50 rub vedro?

[Luīze]

Pa krogiem staigātāji var krāt glāžu palikņus - vismaz agrāk tādi bija daudz un dažādi. Vai sērkociņu kastītes ar krogu logo.

Vēl variants ir dažādi nieciņi, kas tiek ražoti speciāli tūristiem - karotītes, šņabglazītes, uzpirksteņi, ledusskapju magnēti ar pilsētu vai valstu simboliem u. tml.

Skolas gados man bija kalendārīšu kolekcija, kas joprojām ir dzīva, bet jau sen netiek papildināta. Šobrīd nekrāju neko.

[Emīlija]

es krāju naudu. diez ko neiet, bet es cenšos.

[Betons]

starp prastu krāšanu un kolekcionēšanu, manuprāt, ir liela atšķirība. Es tā nopietni neko neesmu kolekcionējis, lai gan dažādas muļķīgas krāšanas ir bijušas..

[reno]

un vēl ir "neizmešana"

[samtene]

Atzīšos, mēdzu krāt lietas, kas varētu noderēt... Tā laikam mēdz darīt daudzi padlaikā dzimušie
Un tad, kampaņveidīgi tīrot skapjus un plauktus, aizšķūrēju to visu uz miskasti

[Emīlija]

Ja tā nopietni - es mazliet kolekcionēju krūzītes. nu tādas - no ceļojumiem. Nē man nav simtiem, pāris desmiti varbūt, jo - tiek lietotas, plīst, un ne vienmēr nopērku. Tādas kur visū pļekc Parīze, pļekc Malaga - nē, tikai ja "uzrunā", tad pērku. Pēdējā ir no Mohakas (Mojacar rakstās) - kafijojām uz burvīgas terasītes kafūzī, un viņiem bija tāaadas krūzītes... kāreiz otrās rīta kafijas izmērs, un biezas... sapratu - gribu tādu. Norēķinoties par kafiju pajautāju - pa cik varu nopirkt? Nē nē, nepārdodot... Bēdīgi nopūtos - nu neko... Pēc mirkļa nāk vīriņš un nes man krūzīti Par simbolisku 1 eiro...

Un tad es, kad dzeru kapiju vai tēju, skatos - kura man šorīt "garšos". 

[samtene]

Ai, es arī kādreiz mēdzu ceļojumos iepirkt krūzītes Tad sapratu, ka tomēr aizņem daudz vietas, un žēl arī, kad saplīst. Tagad kolekcionēju tikai sajūtas

[Broņa]

Man arī bija krūzītes no ceļojumiem, bet nu jau gandrīz visas saplēstas.

[Pūka]

Sensenā bērnībā - konfekšu papīriņi. Kaut kur bija doma savākt "visu" konfekšu papīriņus. Katru konfekti pazinu dabā. Likās, ka konfekšu veidi ir kaut kāds galīgs skaits, nu vismaz Latvijā.  Tas ātri beidzās, kad sapratu, ka konfekšu daudzums ir bezgalīgs un  papīriņi ar nav nekāda māksla.

Tomēr vēl šodien atceros "Sarkano magoni", "Kara-kumu" "Lācīti ķepainīti" - mazās bildītes man likās vienkārši skaistas.

[tuk]

Nezinu vai krāšana, un kāda bija tās jēga, pēc teātru apmeklejumiem
teātra programmiņas tika liktas lielā kārbā. Tur bija programmas jau no omes jaunības.
Tagad nē, neko nekrāju.

[Broņa]

O, jā, teātra programmiņas man arī bija. Bet, vai tik vecāki nav izmetuši tās senākās.

[tex]

Bērnībā krāju košļeņu papīriņus u.tml. mēslus, jo vnk tad tas bija modes brēciens un visi tā darīja, tur spēlēja uz viņiem. Saliek katrs pa vienam un tad uzsitot ar roku mēģina panakt, la iabi apgriežas otrādi. Ja izdodas, sitējam tiek abi, ja nē, tad otram... va itad otrs varēja sist - neatceros.


Kolekcijas cienīgā veidā neko nekolekcionēju.
Ir pāris starbucks collectables, kam ir pareizais izmērs manai rīta kafijai... (kādi 400ml ). Ir smukāk, ka, piemēram, Parīzes siluets virsū... Ceru atvest vēl kādas.


Vairāk uzkrājas lietas no rērijas - varbūt kādreiz noderēs.... nenoder... tikko izmet, tā drīz pēc tam meklē - būtu noderējusi 

[tuk]

Ā, vēl palīdzēju bērnam krāt dažādās lata monētas.
Vai bija visas, neatceros, bet tā “kolekcija“ viņam ir.