krājēji un krāšana

[reno]

Māksliniecisks paņēmiens, bet melnie bērneļi atdarina tās siluetu bildes, ko izgriež no melna papīra.

Savos krājumos atradu vienu , arī Lieldienu apsveikumu 1948. gadā, paštaisītu, melna tuša un sarkana un zaļa tinte

[fiasko]

Oi, bija kādreiz konfekšu papīrīšu kolekcija - liela vērtība likās lielo Maskas konfekšu papīrīši. Bijis arī aplokšņu bildīšu periods.
No ceļojumiem atvedu banalitātes - ledusskapju magnētiņus un šņabja glāzītes. Bet tad, ja ir tādi, kas iepatīkas. Kopš lielākoties ceļoju tikai ar rokas bagāžu, nekam smagākam un lielākam tāpat nav vietas. Ir jau smieklīgi, bet arī labas atmiņas, kad palūkojos uz kādu no tiem magnētiem - tie tomēr ir acu priekšā ikdienā, un tas ir feini

Citas lietas - īsti par dziju kolekcionāru sevi neuzskatu, bet kaut kas jau tiek iepirkts vienkārši tāpat, jo smukas taču!

[Emīlija]

Ja tā nopietni - es mazliet kolekcionēju krūzītes. nu tādas - no ceļojumiem. Nē man nav simtiem, pāris desmiti varbūt, jo - tiek lietotas, plīst, un ne vienmēr nopērku. Tādas kur visū pļekc Parīze, pļekc Malaga - nē, tikai ja "uzrunā", tad pērku. Pēdējā ir no Mohakas (Mojacar rakstās) - kafijojām uz burvīgas terasītes kafūzī, un viņiem bija tāaadas krūzītes... kāreiz otrās rīta kafijas izmērs, un biezas... sapratu - gribu tādu. Norēķinoties par kafiju pajautāju - pa cik varu nopirkt? Nē nē, nepārdodot... Bēdīgi nopūtos - nu neko... Pēc mirkļa nāk vīriņš un nes man krūzīti Par simbolisku 1 eiro...

Un tad es, kad dzeru kapiju vai tēju, skatos - kura man šorīt "garšos". 

ek. šodien kolēģei izkrita no rokām un saplīsa... nu neko... jāmeklē jauns stāsts...

[fiasko]

Ne jau Maskas, bet Maskavas konfektes un papīrīši