Tikai nevajag: sīkajiem vnm šķitīs foršāks tas vecāks, kas ir retāk satiekams un svētdienā ved uz zoo, pērk jaunas mantas un baro ar končām, nekā tas, ko redz ik dienu un kas liek celties 7 uz dārziņu, izēst salātus, dzert rūgtās zāles, stiepj pie zobārsta u.t.t. un kan pēc samaksas par dzīvokli, bērnudārzu, transportu uz/no darba un pārtiku, neatkarīgi no tā vai otram vecākam tajā mēnesī ir labpaticies ko pārskaitīt, vai nē, iespējams, izklaidei/kultūrai un jaunām, smukām mantām tiešām nekas pāri nepaliek. Tas ,kurš tādā situācijā raujas melnu muti, lai galus savilktu, noteikti ir sadzīves rūpju nomāktāks kā otrs, kas dzīvo ar kādu 2atā un dala izdevumus + bērnam tērē krietni mazāk...
Un ne vnm pirmais tāpēc tiešām labāks vecāks. Mēs te no malas neredzam un nejūtam to, ko tas bērns, tur var būt visādi...
Ķeršanās pie diskutētāju personām parasti liecina par argumentu trūkumu
Man nevienam nav ne jāatskatās, ne savi plāni jāklārē.
Atļaujos palikt pie uzskata, ka Rīgā vidēja vecuma vīrietis, kam ir tikai 600 alga (un nav sava biznesa da kaut kupi/prodaj, ne kādu citu ienākumu) un kas nav ar invaliditāti, cietis no kādas lielas nelaimes vai smagas slimības, ir tizls lūzeris, kam no vairošanās ļoooooti rūpīgi vajadzētu izsargāties, jo visa viņa alga ir bērnu dārziņš + ļoooti štruntīgs dzīvoklis ar komunālajiem... i pārtikai nepaliks... t.i. bērnus nevar atļauties.
NeRīgā, ar koptu dārziņu pie savas (da kaut mantotas, ja ne paša celtas) mājas un kaut ar malku savā mežā - pavisam cita runa
