Ko vajag sievietēm?

[ineshuks]

Trauki jau ar visi nav vienaadi...

[daddy]

Kas, savukārt, ir pretrunā ar Tavu "sieviete - trauks" teoriju.

Ai, Spārka, tā taču ir cita dimensija!  

[viesmiiliigs]

Tas ir tāds kā ieteikums turpmāk neskatīties uz pārdevējām? 

Ja Tev gribās cilvēku, ar ko parunāt par citām tēmām kā ikdiena, šmotkas un UG pēdējās sērijas notikumi, tad jā. Tas būtu tā kā ieteikums.


Būšana par pārdevēju (ko mēs te esam kā simbolu jau ieviesuši) ir ok, ja tas attiecas uz jaunuvēm studiju gados. Tad tas ir īstermiņa darbs, pieredzes uzkrāšana utml. Pati esmu gan džinsus tirgojusi, gan celtniecības veikala saimniecības nodaļu uzpasējusi un ikebanas taisījusi, kaut kādā 2.-3.kursā, tāpat kā pa naktīm šokolādes trifeles viļājusi un uz svētku laiku par korporatīvo dāvanu saiņotāju piestrādājusi, tāpēc zinu, kas tas ir, ko ziemā ēd un tāpēc arī atļaujos izteikties.
Un vajadzības gadījumā man arī nebūtu problēmu tagad to darīt, bet - kā īstermiņa risinājumu.

[daddy]

Nu labi, ko dariit, ja man piem., izklaide straadaat par paardeveeju, tas nav mans vieniigais amats un vide, kur apgrozos..., bet visi darbi jaa - ar cilveekiem, tikai koteejaas un apmaksaajaas nebuut ne peec koteesanaas principa vismaz sobriid...

Tas, ka es pēc ofisā pavadītas nedēļas paņemu rokā motorzāģi vai lāpstu, nenozīmē, ka es mentāli esmu mežstrādnieks, vai grāvracis. Katra nodarbošanās ir cienījama, tomēr vieglāk ir sadzīvot cilvēkiem ar līdzīgu mentalitāti, nekā ļoti atšķirīgu.
..Ja vien te neparādās kādas psiholoģiskas novirzes, nu tipa inteliģents, altruistisku jūtu vadīts, mēģina kādu iecelt saulītē   Mana pieredze rāda, ka ilgtermiņā nekas labs tur nesanāk! 

Bet mīlestībai viss ir iespējams! )     

...bet īstenībā reizēm gribas kā Diokletiānam paslēpties dziļajos laukos un "štrunts par Romu, paskatieties kādi man kāposti izauguši!"

[viesmiiliigs]

tomēr vieglāk ir sadzīvot cilvēkiem ar līdzīgu mentalitāti, nekā ļoti atšķirīgu.

[itta]

Pa peedeejo pusgadu esmu pakontakeejusi ar daudziem cilveekiem ar atskjiriigu izgliitiibas utt. liimeni, ir cilveeki ar kuriem buus interesanti tikai papljaapaat, buus taadi ar kuriem ir jauki visaas jomaas, taa pat kaa ir arii taadi ar kuriem kopaa esot gribaas ieilkt ar mietu pa pieri...

Vareetu veel ko uzrakstiit, bet ne vieta un laiks...

[tex]

Ar to kopīgo arī nevajag pārspīlēt. Jā, viens līmenis kkā, tas varētu būt. BET tas, ka 1, piemēram ir eksakts tehniķis un otrs - "mākslinieka tips", vrb nemaz nebūtu slikti.
NEkad nemeklēju savu kopiju vai kādu kas pārspētu manā jomā, bet tieši no humanitārajām vai mākslinieciskajām, lai pienestu klāt tās īpašības, kuras savā krājumā nav...
Un pat, ja vēlētos eksakto theniķi (savējie var būt draugi un biedri, bet laikam darbojas dont shit where you eat princips), tad ieķeršos visādās mākslinieka dvēselēs... Kkas tajā pretpolu pievilcībā ir...

Tāpēc vrb tik radikāli nespriestu, ka inteliģentam nu galīgi pārdevēju nē... Viņa vrb fantastiski dejo, piemēram...

Un jā, īsti nav zināmi pelnrušķītes un prinču stāsti (tās it kā "pelnrušķītes" tādas gluži nav bijušas, bet mērķtiecīgi tinušas ap pirkstiem tieši biezus džekus , noteikti ne naivas) , bet cienījamu dāmu (vecāku par puišiem) un māksliniekpuišu keisi gan ir zināmi. OK, reti kad tas bijis uz ilgu, bet pat tāds gadījums zināms...

Tā ka te atkal pašam būtu jādefinā, ko tad īsti vēlas un jāapgrozās tur, kur tās vēlamās apgrozās.

[fiasko]

Un pašam jāsaprot, kas tad ir tas, ko tu gribi sievietei dot, un ko tu tīri teorētiski gribētu no sievietes sagaidīt. Vienmēr iespējams kaut ko uz vienu vai otu pusi pabīdīt, bet nu nav jēgas dot to, kas nenāk no paša būtības.

[RaFix]

Un pašam jāsaprot, kas tad ir tas, ko tu gribi sievietei dot, un ko tu tīri teorētiski gribētu no sievietes sagaidīt. Vienmēr iespējams kaut ko uz vienu vai otu pusi pabīdīt, bet nu nav jēgas dot to, kas nenāk no paša būtības.

Dot es būtu gatavs visu pēc savām iespējām. Kargina Jūrmalas villu gan, laikam, nepavilkšu, bet citādi - nu, gribēs dārgu somiņu un dabūs. Tik sievieti gribās tādu, kam gribās dot, nevis kas pieprasa. Pieļauju, ka tāpēc esmu kaut kā nocentrējies uz pārdevējām un to līmeni kā tādu - liekās vienkāršāki cilvēki.

[itta]

Dot es būtu gatavs visu pēc savām iespējām. Kargina Jūrmalas villu gan, laikam, nepavilkšu, bet citādi - nu, gribēs dārgu somiņu un dabūs. Tik sievieti gribās tādu, kam gribās dot, nevis kas pieprasa. Pieļauju, ka tāpēc esmu kaut kā nocentrējies uz pārdevējām un to līmeni kā tādu - liekās vienkāršāki cilvēki.

Nu te Tu maldies, neveelos iztirzaat, bet ir pieredze...

[RaFix]

Nu te Tu maldies, neveelos iztirzaat, bet ir pieredze...

Kad ir laiks un patikšana, iztirzā. Man interesē.

[Trix]

Ja gribi viduvēji dumjus bērnus, meklē "vienkāršu" sievu...
Nu nav tas "pārdevēju" jeb, kā manā laikā teica - "profenes" līmenis ilgtermiņā paciešams, ja pats neesi ar IQ 0,5. Jo primitīvāks cilvēciņš, jo vairāk ietekmējams [reklāmas, apkārtējo klačas] un vairāk dzīvo pēc banālām klišejām un nedomā ar savu galvu. Cilvēciņi pārsvarā bez viedokļa, bet ar seriālu uzskatiem.
Lieliski saprotas ar "ņe bjot - ņe ļubit" un ar "kulaks vispirms, smadzenes pēc tam". Tiklīdz pretī kaut kas ar intelektu, tā saiet tūtā.

Protams, sadzīviskā līmenī mēdz būt jauki saimnieciskas, klāt rūtainus galdautus un "kopt mājas pavardu", plikšķināt actiņas un radīt iespaidu, ka "vīrietis ir kaut kas augstāks", bet a) agri vai vēlu sāk līst āža kājas (uzturi, nopērc aifonu, kāpēc tu biji ar Juri uz copi arī šonedēļ utt.) b) cilvēks ar interesēm agri vai vēlu sāks meklēt sev sievieti, ar ko parunāties augstāk par makaronu cenu.

Šķirtenes pie Latvijas sieviešu daudzuma ir ļoooti reti apskatāms variants. Tādas, kam 2 bērni katrs no sava vīrieša, vispār ir ārpus klasifikatora. Viens grābeklis var gadīties, bet divi jau ir diagnoze. Ja RaFix pieiet pasākumam pragmatiski, tad ir ļoti ieteicams atsijāt potenciālās problēmas. Un sveši bērni vienmēr būs problēma, lai kā sievietes nemēģinātu iestāstīt, ka "ja mīlēs mani, tad mīlēs bērnu" un "bērns ir daļa no manis". Puse no bērna ir no svešas fabrikas un viņš pats principā ir atsevišķs subjekts, nevis mammas piedēklis. Un vismaz man riebjas labot svešas kļūdas un pabeigt citu iesāktos darbus. Kur nu vēl diplomātiski mēģināt labot sveša konkurenta sastrādātās problēmas, kas vainagotas ar šķiršanās psihotraumu.

IMHO šķirtene vai meita ar bērnu pārsvarā nozīmē tikai to, ka sieviete nav bijusi pietiekami dzīvesgudra, lai nesapītos ar pilnīgi nederīgu tipu. Un šī tieksme izvēlēties nepiemērotu vīrieti bāzējas uz pamatīgiem tarakāniem (paaudzēs mantotiem).

Izņēmums ir atraitnes, kas ir vienas ar bērnu ne savas izvēles pēc. Bet tur psiholoģiski problemātiski ir konkurēt ar nelaiķi, jo, kā zināms, "vislabākais mākslinieks ir laiks - cik daudz sūdu tas nav apzeltījis mūsu atmiņās"...

Protams, sieviete ap 30 bez jebkādu attiecību pieredzes ir dīvainība [potenciāla problēma ar nespēju veidot attiecības un sadzīvi], bet sieviete ap 30 ar izglītību un bez bērniem, kurai ir bijušas ilgstošas attiecības, ir pilnīgi normāla parādība. Pie dzīves ilguma 70+ nav obligāti vairoties 18 gados.

[Luīze]

Tik sievieti gribās tādu, kam gribās dot, nevis kas pieprasa.

To Tu skaisti pateici. 

Bišķi uzjundīja man atmiņas par "biezajiem gadiem", kad vīram bija lielā alga un arī lielie tēriņi. Toreiz viņš sev pirka uzvalkus no Hugo Boss, JOOP u.tml. (atkāpe - tagad tie uzvalki stāv nevienam nevajadzīgi, jo kungs notievējis), centās pierunāt, ka man arī vajagot dārgas drēbes. Taču paskatoties uz biezā gala lupatām, sapratu, ka jāmaksā galvenokārt par brendu nevis skaistumu un kvalitāti, un es ar savu toreizējo algu to nemaz nevarēju atļauties. To, ko es izvēlējos un kas man tiešām patika, tas viss man kalpo joprojām.

Pieļauju, ka tāpēc esmu kaut kā nocentrējies uz pārdevējām un to līmeni kā tādu - liekās vienkāršāki cilvēki.

Vot man jautājums, priekš kam vienkāršam cilvēkam briljanta auskari un dārga somiņa?

[Luīze]

Šķirtenes pie Latvijas sieviešu daudzuma ir ļoooti reti apskatāms variants. Tādas, kam 2 bērni katrs no sava vīrieša, vispār ir ārpus klasifikatora. Viens grābeklis var gadīties, bet divi jau ir diagnoze. Ja RaFix pieiet pasākumam pragmatiski, tad ir ļoti ieteicams atsijāt potenciālās problēmas. Un sveši bērni vienmēr būs problēma, lai kā sievietes nemēģinātu iestāstīt, ka "ja mīlēs mani, tad mīlēs bērnu" un "bērns ir daļa no manis". Puse no bērna ir no svešas fabrikas un viņš pats principā ir atsevišķs subjekts, nevis mammas piedēklis. Un vismaz man riebjas labot svešas kļūdas un pabeigt citu iesāktos darbus. Kur nu vēl diplomātiski mēģināt labot sveša konkurenta sastrādātās problēmas, kas vainagotas ar šķiršanās psihotraumu.

IMHO šķirtene vai meita ar bērnu pārsvarā nozīmē tikai to, ka sieviete nav bijusi pietiekami dzīvesgudra, lai nesapītos ar pilnīgi nederīgu tipu. Un šī tieksme izvēlēties nepiemērotu vīrieti bāzējas uz pamatīgiem tarakāniem (paaudzēs mantotiem).

Nu gan sameta visas šķirtenes vienā katlā.  Katrs gadījums ir individuāls un, manuprāt, Rafiks jau iepriekš pauda, ka viss lielā mērā atkarīgs no tā, vai izdosies saprasties ar bērnu.

Galu galā es pati biju šķirtene ar bērnu, kad sagāju kopā ar tagadējo vīru. Turklāt vīrs bija un joprojām ir tikai 15 gadus vecāks par manu lielo bērnu.  
Vai uzskatu savu pirmo vīru par kļūdu? Nē, tikai par dzīves pieredzi.

[viesmiiliigs]

Kopumā Trixim piekrītu, bet par tām škirteņu vispārināšanām.. ja ir tāda, kas no katrām biksēm sadzīvo pa bērnam (piemēram 5 gadu laikā 3 bērni, katrs no sava, un atkal jau viena un meklējas), tad protams bezceris variants. Viņa vairāk skatīsies uz maku un domās par bērnu nodrošināšanu, nekā par vīrieti kā cilvēku interesēsies.
Ja ir noticis šķīriens pēc ilglaicīgām attiecībām un ir bērns, tad viens no variantiem ir, ka pāris ir izaudzis dažādos virzienos no zaļo gurķu stāvokļa un nav pratis atrast kopīgo saskares punktu (kā zināms, bērns sen jau vairs nav iemesls kopīgai dzīves nomuļļāšanai). Te arī varētu būt tas ņemamais variants.