Nūū, eto mi prohodiļji. Secināju, ka fufels tāpat kā viss cits sieviešu žurnālos, kursos, semināros, webināros utt.
Tagad jau no daudzām pašsaprotamām, loģiskām lietām uztaisa nezkādu Filosofiju. Tie, kas to propagandē, vienkārši aizraujas ar ezotēriku, un tie, kas ar to pelna naudu, ir kā sapņu pārdevēji - pārdod tev to, par ko tu sapņo un vēl pamudina sapņot vairāk.
Jāatceras vienkārša un vecumveca patiesība "Kā izturēsies pret citiem, tā citi izturēsies pret tevi", "nedari otram to, ko pats negribi saņemt" u.c.
Izlasīju Byrnes "The Magic" - nē, nu nekas slikts jau tur nav
) Bet tur tev liek izdomāt un sacerēties dajebko, bet ja kaut kas nesanāk kā gribēts, tad ideja tāda, ka "tu neesi ticējusi pietiekami vai neesi bijusi pietiekami pateicīga". Tātad, pati vainīga. Piedevām tajā visā saskatīju pretrunas. Tu, piemēram, vari gribēt, prasīt un lūgt un iztēloties, cik gribi "kā es tagad ar otru pusi forši dzīvoju kopā" un "ak, kā mani bērni satiek - tik draudzīgi, tik saskanīgi" -bet otru tu nevari ar savu vēlmi ietekmēt, ja tam otram ir pretēja vēlme. Nu kaut kā tā.
Vienīgais, kas man patika bija tas, ka iesaka pievērst uzmanību it kā sīkām, it kā parasti neievērojamām ikdienas lietām (uzziedējušai pienenei, piemēram). Bet atkal - "ja atrodi nokritušu spalviņu, zini, ka tas tev no tava sargeņģeļa", Nu ziniet, man ir mētelis ar spalvu pildījumu. Ja es eju pa priekšu, tad kāds, kas ies aiz manis sadomāsies par entajiem eņģeļiem un saskatīs "zīmes", kur to vispār nav.
Principā, tam cilvēkam, kas jau ir pēc būtības pozitīvs, apmierināts ar sevi, ir labsirdīgs, kam patīk dzīve kā tāda - nekāda papildus "pozitīvā domāšana" nav vajadzīga.
Nu nezinu, varbūt tas viss kaut kādā mērā der depresīvajiem, lai pierādītu, ka dzīve ir skaista it visos sīkumos?
Kaut kā juku jukām man te sanāca, bet tēma pati par sevi plaša.
