Pirmais randiņš!

[RaFix]

Skatos StandUp show. Tur viens runā par tiem neveiklajiem pirmajiem randiņiem 14-16 gadu vecumā.
Atcerējos savu pirmo randiņu. Uzaicināju meiteni pastaigāties, uzdāvināju viņai puķes, labākās, ko varēju atrast mammas dobē (Atļauju nepaprasīju, pēc tam nācās smagi atskaitīties, jo konkrētie ziedi bija plānoti kam citam), gājām uz tuvāko parku. Staigājām. Kaut ko runājām. Pēkšņi viņa tādā pilnīgā offtopic ņem un paziņo, ka ja es esmu iedomājies, ka aizvedot viņu uz tik klusu vietu, viņa man ļaus gar sevi grābstīties (Nenoliegšu, ka būtu bijis priecīgs, ja ļautu, bet tas īsti primāri nebija. Svarīgi, bet ne primāri), tad es varot aplauzties un nekā tāda nebūs. Man bija  . Ko es tādu izdarīju, lai viņai tā liktos un kā viņa uzzināja, ka arī tas mani interesē! 

 

Kā gāja jums? Pašu pirmo reizi.

[Emīlija]

Jēziņ. Kas to vairs atcerās...

Es atceros ka slimoju, kad ciemos atnāca džeks, ar kuru pie rociņas pastaigājos (man bij ap 16) un kurš mani pavadīja mājās. Jutos baigi slima, angīna, temperatūra, nesmuka, izspūrusi utt, kautkā aizvadīju viņu ātri. Apvainojās ka es pret viņu nelaipna. Man bij tād riktīgs WTF... nu neko. Ja jau man pat slimai jādomā kā jūtās Viņš, nuinafig

[Nāra]

Piedod, bet es pat cita veida pirmās reizes neatceros, kur nu vēl pirmo randiņu  

[Luīze]

Man arī diez gan stipri jāpiedomā, kuru tad es tā īsti varu uzskatīt par pirmo randiņu. Pirmais nopietnais puisis man bija 16 gadu vecumā, no paralēlklases. Vienmēr skolas ballēs dejojām un pēc tam viņš mani uz mājām pavadīja.
Tad bija vēl viens aptuveni tajā paša vecumā, ar ko man patika pa telefonu pļāpāt - bija gudrs un ar foršu balsi. Izskatījās gan pēc klasiska "jefiņa" kā amīšu filmās. Bet tajā vecumā izskats ir ļoti svarīgs.  Viņš mani aicināja gan uz kino, gan uz drauga jubileju kaut kāda vasarnīcā. Uz kino aizgāju, uz ballīti gan nē, lai viņš bija jau pa telefonu apbūris manu māti un izprasījis atļauju.
O, atcerējos vēl vienu senāku puisi, ar ko satikos 14 gadu vecumā, viņam bija 15. Vispirms viņš atbrauca pie manis ciemos, un mēs braucām peldēties. Pēc tam mani vecāki bija ļoti sašutuši, ka puisis man nezin ko varēja nodarīt, lai gan toreiz pat nebučojāmies. 6 gadus vēlāk apprecējāmies.

[olgucis]

  Man "pirmais" bija kaut kur starp vasarā starp piekto un sesto klasi  , kādā vasaras nometnē. Tur divi puišeļi cīnījās par manu uzmanību, jo tā gadījās, ka esot redzējuši, kā es no rīta ķemmēju matus, kas tajā laikā bija liekas kaut kur garumā līdz dupsim. Vismaz tā viņi man teica. Līdz ar to abi bija pagalam un sākās konkurence ne pa jokam. Tad tur sākās visa tā jezga. Kurš pirmais uz to randiņu aicināja, vairs neatceros, bet tā kā šamie bija draugi, pārsvarā nāca kopā. Man tas glaimoja, skuķi sačukstējās. Kaut kur pa burzmu pat dabūju pirmo "publisko" buču. Tas padarīja tramīgu nometnes vadību un kad brīvdienā vecāki mani apciemoja, tad šamos izsauca pie vadības  uz pārrunām.  Fāteris rēca, mammucis vispār nesaprata par ko ir runa. Es jutos aizvainota, jo nejutos vainīga par to, ka mani tur kāds lenc un vispār nesapratu par ko ir runa un kāpēc pieaugušie tā šūmējās.   Es vispār nesapratu notikumu nopietnību, kāpēc vajadzīgi kaut kādi randiņi, ja tāpat ir iespēja  satikties katru dienu un buča bija slapja un man nepatika    Beigās viss nokārtojās dabīgā ceļā, tai nozīmē, ka beidzās nometnes kārtējā maiņa un visus aizveda uz māju. Tad man liekas vēl atnāca kāda vēstule uz kuru es neatbildēju, jo nezināju ko rakstīt.

[reno]

Mans pirmais randiņš bija 1. klasē, Rihards mani turēja pie rokas un pavadīja uz mājām, bet mans tētis gāja aiz muguras un nesa mūsu somas. Un droši vien rēca

[olgucis]

Ui, tā epopeja par ļubestību tagad vispār sākas agri ne pa jokam. Māsa stāstīja, ka skuķa bērnudārza grupiņā, tas bija ap 4 gadu vecam kontingentam, viens no puišeļiem visā nopietnībā paziņoja, ka precēs Lienīti un Lienīte šovakar brauks pie šamā uz mājām, tai nozīmē , ka sākot ar šo dienu dzīvos pie viņa. Lienīte stāvēja tur pat blakus un  spriežot pēc visa bija gatava mesties grēku  atvarā.  Labi, ka Lienītei bija pakaļ atnākusi vecmāmiņa, kura izrādās nedrīkstēja neko tik svarīgu lemt. Lienīti aizsūtīja uz māju prasīt atļauju vecākiem.  Mums tai sakarā bija virkne ļubestību - skuķis paziņoja(tai pašā vecumā) , ka mīl (teiksim) Dāvi, jo tas dikti patīk Aniņai un Sarmītei. Uz Sarmītes gaumi varēja paļauties, tai katru rītu bija jaunas bantes. Ļubestība turpinājās  dienas trīs , tad skuķis paziņoja, ka mīl Robertu, jo Dāvis ir saslimis un kam viņš tāds ņerga vajadzīgs. Pie tam Robertam mājās esot trīs govis, līdz ar to šams liekas tāds gruntīgaks eksemplārs. Tādas meksikāņu kaislības!

[Mao]

Es vedu uz muzeju. Visas. Pirmajā reizē....

[Mao]

Она сидела у окна,
 А он вошел в ее вагон.
 — Женат, — подумала она.
 — Лет тридцать пять, — подумал он. А за окном цвела весна,
 Был мир прекрасен, словно сон.
 — Красив, — подумала она.
 — Как хороша, — подумал он.
 Но жизнь для счастья не дана.
 Он встал и вышел на перрон.
 — Как жаль! — подумала она.
 — Как жаль! — успел подумать он.
 А дома, сжав бокал вина,
 Включив любимый «Вальс-бостон»,
 — Одна, — подумала она.
 — Один, — вдали подумал он.
 (c) Алквиад

[itta]

Она сидела у окна,
 А он вошел в ее вагон.
 — Женат, — подумала она.
 — Лет тридцать пять, — подумал он. А за окном цвела весна,
 Был мир прекрасен, словно сон.
 — Красив, — подумала она.
 — Как хороша, — подумал он.
 Но жизнь для счастья не дана.
 Он встал и вышел на перрон.
 — Как жаль! — подумала она.
 — Как жаль! — успел подумать он.
 А дома, сжав бокал вина,
 Включив любимый «Вальс-бостон»,
 — Одна, — подумала она.
 — Один, — вдали подумал он.
 (c) Алквиад

Cik klasiski ...

[Luīze]

Nē, nu bērnudārza vecumu es gan nesākšu atcerēties. Tas nav nopietni. Turklāt tajā vecumā bērni paši no zila gaisa neko neizdomā, tāpat jau mājās saskatās omītes seriālus, saklausās pieaugušo sarunas u.tml.

Šajā sakarā atcerējos it kā gadījumu iz dzīves... Atnāk meitenīte mājās no bērnudārza, paēd vakariņas, apmierināta izstaipās un saka: " Oi, mutikapi". Vecāki neizpratnē. Tikai pēc laika noskaidrojās, ka bērnudārzā audzinātāja ar auklīti dzer kafiju un pēc tam audzinātāja izstaipās un, lai bērni nesaprastu, krieviski saka "Oi, mužika bi.... "

[Mao]

Bet pirmais īstais randiņš ar seksa perspektīvas pazīmēm, izteiktām un kvalitatīvām, bij vienkārši ģeniāls, ja kas. Kaza izrādījās, bet paliks sirdī uz visu mūžu. Zoss gatavā....

[Luīze]

Bet pirmais īstais randiņš ar seksa perspektīvas pazīmēm, izteiktām un kvalitatīvām, bij vienkārši ģeniāls, ja kas. Kaza izrādījās, bet paliks sirdī uz visu mūžu. Zoss gatavā....

Mao, varbūt nevajag ar dzīvniekiem.... ?

[dille]

Man atkal šķiet bezgala aizkustinoši, cik dziļas atmiņas Mao sirdī atstājusi pirmā mīla. Pat, ja uzvedās neadakvāti pēc Mao uzskatiem.
Ko meitēns tādā vecumā var neadekvātu izdarīt? 
Droši vien dabīgais seksapīls līda ārā, bet nācās apslāpēt.
Mao apmierinātu manu ziņkāri, kāpēc vēl pēc gadiem viņš meiteni dēvē par zosi un kazu, bet ļoti mīļu zosi.

[Ezme]

Hmmm,par pirmo randiņu un jaunības izjūtām un atmiņām.Manas jaunibas laikā parasta randiņu vieta bija kinoteātris un obligāti pēdēja rindā.Tur varēja kino laikā čubināties un ņemties uz nebēdu-tumšs,silts ,aiz muguras neviens nesēd un nelūr.
Bet ja tā padomā-cik ļoti mainās izjūtas līdz ar gadu skaita augšanu.Apgriezti proporcionāli.Jo vairāk gadu,jo mazāk prieka sagādājas.Ja jaunībā prieku sagādāja pat tikai blakus sēdēšana,tad vēlāk  pat blakus gulēšana nesagādāja tādu prieku.Vispār nelāga.Un vistrakākais-ka ļoti labi atmiņā saglabājušās tā laika izjūtas un nu tagad dusmas pašai uz sevi,ka tie paši notikumi,tās pašas padarīšanas ir teju garlaicīgas un pelēkas.Kur pazudušas košās krāsas un prieks?Smadzenes apsūnojušas vai kā?Jo procesi jau tie paši,tikai uztveršana sabojājusies.
Tas tādas manas pārdomas,varbūt citiem tas tā nava.