Valdība zog, bet godīgs pilsonis neko pret to nevar iesākt..

[kvadra]

Zivs pūst no galvas. Un galva no astes ir diiikti tālu. Turklāt galva, kā es to redzu, neatrodas vispār Latvijā. Tā ka, manuprāt, nav īpaši lielas nozīmes tam, kura marionete aizpilda vienu vai otru krēslu represīvajās iestādēs, kā, piemēram, tajā, kas sakās mūs "profesionāli apkalpojam", ja tās stratēģiskie mērķi, "galvas" diktētie, paliek vieni un tie paši.
Lai nu es būtu amorāla un kusla, bet tik naiva neesmu, lai domātu, ka kaut ko te iespējams mainīt "no apakšas", ar tautas iniciatīvu. Mūri ar pieri neizsitīsi, un piere man viena tikai. Tā ka, atvainojiet, es to nedauzīšu.

[RaFix]

tik naiva neesmu, lai domātu, ka kaut ko te iespējams mainīt "no apakšas", ar tautas iniciatīvu. Mūri ar pieri neizsitīsi, un piere man viena tikai. Tā ka, atvainojiet, es to nedauzīšu.

Tāpat, kā visi. Tāpēc pie mums iespēja kaut ko mainīt formāli eksistē, bet tā kā valsts pilna ar šādi domājošiem, tad tas te arī būs.

[Broms]

Viena no galvenajām problēmām ir uzraugošo/represīvo/ iestāžu pakļautība politiskiem spēkiem. KNAB un Drošības policija tam ir lielisks piemērs.
Līdz ko kāds no augstākās ierēdniecības, politiķiem, žurnālistiem saņemas paurķēt pūzni, tā visai drīz sākas problēmas ar korupciju, izsaimniekošanu, īpašumiem, radiem utt.
Kā gāja Lato Lapsam, kad tas sāka publicēt rakstus par dažai partijai netīkamām lietām?
Kāpēc Zanderu izmeta no SWH? Un kāpēc viņa retorika no tā laika ir kļuvusi krietni diplomātiskāka?


Cik gadus tiek muļļāts "politiskās atbildības" jēdziens?
Sataisot sūdus ar iepirkumiem, kā rezultātā tiek zaudēti miljoni, vaininieks nes "politisku atbildību"!


Var jebkurā krēslā mainīt cilvēkus tik ilgi, līdz tajā nebūs pasēdējis katrs Latvijas pilsonis, bet kamēr nebūs materiālas un krim. atbildības, tikmēr būs nepamatoti iepirkumi, kabatas sia, nodokļu parādu/kā var rasties 40mio nod. parāds vienam uzņēmumam?!/ neredzēšana "pareizajiem" uzņēmumiem  utt.


Jā, protams, aiz katras darbības ir konkrēts cilvēks un lai kaut kas mainītos, ir jāmainās sabiedrībai kopumā.
Bet, kā jau Kvadra teica - astes ir pārāk tālu no galvas. Tās astes var mainīties, locīties pēc sirds patikas - virzienu nosaka galva
Un politikā ļooti reti ienāk cilvēks ar augstiem morāles principiem. Bieži vien tādu  nograuž jau pirms vēlēšanām.
Darbojas "morāles-ambīciju" šķēres. Lielākas ambīcijas=zemāka morāle.

[Luīze]

Viena no galvenajām problēmām ir uzraugošo/represīvo/ iestāžu pakļautība politiskiem spēkiem. KNAB un Drošības policija tam ir lielisks piemērs.
Līdz ko kāds no augstākās ierēdniecības, politiķiem, žurnālistiem saņemas paurķēt pūzni, tā visai drīz sākas problēmas ar korupciju, izsaimniekošanu, īpašumiem, radiem utt.
Kā gāja Lato Lapsam, kad tas sāka publicēt rakstus par dažai partijai netīkamām lietām

Varētu padomāt, ka Lapsa ir svētā govs un absolūti neatkarīgs.

Kuram politiskajam spēkam ir pakļauts KNABs un Drošības policija?

[Broms]

Varētu padomāt, ka Lapsa ir svētā govs un absolūti neatkarīgs.

Arī taisnība
Šis, šķiet, kaut kā uz SC pusi velk

[Broms]

Kuram politiskajam spēkam ir pakļauts KNABs un Drošības policija?

Ar kuras partijas svētību apstiprināti iestāžu vadītāji, vietnieki?

[Broms]

https://twitter.com/Nepareizais/status/712200059857854464

[Luīze]

Ar kuras partijas svētību apstiprināti iestāžu vadītāji, vietnieki?

Tas automātiski nenozīmē, ka pakļauti. Domā, ka abās vietās "savi" cilvēki ielikti par vadītājiem?

[RaFix]

Ja vēl būtu izpratne par to, ar ko īsti nodarbojas DP... 

[Luīze]

Ja vēl būtu izpratne par to, ar ko īsti nodarbojas DP... 

Nu nu, pastāsti...

[Broms]

Un vēl - pilsoņi esot pārāk kūtri, lai kaut ko darītu paši un ietekmētu lēmumu pieņemšanu..


Pilsoņi vāca parakstus, iesniedza protestus un norādīja uz neatbilstību likumā noteiktajai kārtībai migrantu izmitināšanas centra būvniecībā Muceniekos. Un? pofig!
Piešķiram nacionālo interešu objekta statusu un pisloņi var iebāzt savas intereses tur, kur saule neiespīd!

[RaFix]

Pilsoņi vāca parakstus, iesniedza protestus un norādīja uz neatbilstību likumā noteiktajai kārtībai migrantu izmitināšanas centra būvniecībā Muceniekos. Un? pofig!
Piešķiram nacionālo interešu objekta statusu un pisloņi var iebāzt savas intereses tur, kur saule neiespīd!

Jā, mani tas neizbrīnija, jo, tad, kad es vācu parakstus šī procesa vienkāršošanai, tad visiem arī bija stāsts par zivīm. CVK ir tāda nianse, ka nepietiek vienkārši savākt parakstus, tur ir vēl vesels penteris, lai tas nonāktu tur, kur tam jānonāk, ko es toreiz biju izdomājis, kā vienkāršot. Toreiz tas nevienu neinteresēja un te nu rezultāts - kad aste svilst un pa fikso viss jāizdara, izrādās, ka pa fikso nemaz nesanāks. Nacionālo interešu objekta statusu projekts ieguva, kamēr CVK malstija savākto parakstu atbilstību un paša iesnieguma atbilstību konstitūcijai, satversmei un vēl kādiem 20 nosacījumiem. Būtu to novienkāršojuši toreiz, tagad nebūtu tādas problēmas. Ar to ir jāsāk - jāvienkāršo process, jo kūtrais latvietis jau sāk darīt 2 minūtes pirms deadline.

[tas_pats_lv]

Pilsoņu tiesības paredz:
1) iespēju iesniegt, mainīt vai atcelt likumus
2) grozīt Satversmi
3) atlaist valdību (Mūsu situācijā bezjēdzīgi)
un daudz citu lietu, no kurām reāli nav jēgas, kamēr neiemācīsimies operēt ar tām pirmajām 3. Tās var uzlabot medicīnas sistēmu, var dot ieguldījumu izglītībā, var nest lielākas sociālās garantijas, var palīdzēt uzņēmējiem, salabot ceļus, arī citas lietas - izbeigt nejēdzības un novirzīt resursus, kur tie nepieciešami.
Lai to izdarītu, ir nedaudz jāizkāpj no savas komforta zonas. Kādam ir jāsāk kaut kas darīt. Viens es jau izmēģināju - fiziski trūkst laika, jo vēl ir arī jāstrādā un 4-5h miega nevienam par sliktu nav nākušas. Ja atrastos 2-3 domubiedri - darītāji, pa visiem to varētu iekustināt.

Ar diviem, trīs domubiedriem būs gana par maz, pat ar 15 cilvēku grupiņu un gana ievērojamiem finanšu resursiem bez brīnumiem nekas tiešā ceļā nenotiks. Un iemesls ir valsts, kas sastāv no birokrātiem. Proti, šī sistēma nav tik inerta kā izskatās. Un Latvijā uz šo brīdi valda birokrātija: savējie pret svešajiem. Arī dibinot partiju, tev būs jāiziet solis, kas it kā demonstrē, ka Latvija ir demokrātiska, proti, vēlēšanas. Tas gan sevišķi nenorāda, ka Latvija ir sevišķi demokrātiska (Hitleru Vācijā ievēlēja demokrātiski), jo it sevišķi Vienotības varas laikā Latvija attālinās no pilsoniskas sabiedrības un bedre starp varu un pilsoņiem kļūst dziļāka un dziļāka.
Kā vajadzētu uzvesties atbildīgam pilsonim šādos apstākļos?
Ir jānodibina vai jāatrod pilsoņu grupa ar ko kopā popularizēt savus un grupas uzskatus. Gan globāli, gan instrumentāli. Latvijas sabiedrība ir drausmīga .... (es nelietošu īpašības vārdus), un sabiedrību izmainīt civilizētā veidā var tikai vienā veidā - izglītojot, un tas ir smags darbs.

[Broms]

Laikam jau to var nosaukt par sāpīgāko...
Taisnība ir katram un visiem. Tikai šī "taisnība" katram ir sava. Viens raugās no ierēdņa puses, kura uzdevums ir iekasēt, cits raugās no uzņēmuma puses, kuram jāsagādā iekasējamo.
Un neviens nav pelnījis pārmetumus, jo visi ir spiesti darboties sistēmā.
Varētu vilkt paralēles ar laulību/kopdzīvi/, kur viens no stūrakmeņiem ir atklātība. Ja kaut kas neapmierina vai šķiet netaisnīgi, tad sēžamies un runājam. Ja viena no pusēm saprast negrib, tad otra var izstiepties vai sarauties - būs tikai spīdzināšana.
Savrīgi ir tas, lai iesaistītajām pusēm būtu ab/daudz/pusēja ieinteresētība turpināt sadarbību. Tādā gadījumā pie kompromisa nonākt ir salīdzinoši viegli.
Bet ja viena puse par savām kļūdām atvainojas, bet tajā pat laikā par otras puses kļudām harikiri pieprasa, tad uzticību gaidīt ir naivi..


Ja sapratne neveidojas ilgtermiņā, tad vnk nolaižas rokas,gribas visus pasūtīt nah un tieši tā arī rīkoties - poh..

[RaFix]

Laikam jau to var nosaukt par sāpīgāko...
Taisnība ir katram un visiem. Tikai šī "taisnība" katram ir sava. Viens raugās no ierēdņa puses, kura uzdevums ir iekasēt, cits raugās no uzņēmuma puses, kuram jāsagādā iekasējamo.
Un neviens nav pelnījis pārmetumus, jo visi ir spiesti darboties sistēmā.
Varētu vilkt paralēles ar laulību/kopdzīvi/, kur viens no stūrakmeņiem ir atklātība. Ja kaut kas neapmierina vai šķiet netaisnīgi, tad sēžamies un runājam. Ja viena no pusēm saprast negrib, tad otra var izstiepties vai sarauties - būs tikai spīdzināšana.
Savrīgi ir tas, lai iesaistītajām pusēm būtu ab/daudz/pusēja ieinteresētība turpināt sadarbību. Tādā gadījumā pie kompromisa nonākt ir salīdzinoši viegli.
Bet ja viena puse par savām kļūdām atvainojas, bet tajā pat laikā par otras puses kļudām harikiri pieprasa, tad uzticību gaidīt ir naivi..


Ja sapratne neveidojas ilgtermiņā, tad vnk nolaižas rokas,gribas visus pasūtīt nah un tieši tā arī rīkoties - poh..

Zināmā mērā Tev ir taisnība. Par partnerattiecībām. Man pašam jau dažus gadus galvā ir doma, ka šis viss izskatās pēc segas dalīšanas gultā, kad katrs rauj uz savu pusi. Rīt pastāstīšu precīzāk, ko ar to domāju.