Pareizi jau būtu pirms kāzām.
Dzīvē, kā skatos, viss atkarīgs no tā, kāda sieva trāpījusies. Ir čomi, kas paklusām ieviesuši vēl vienu vai izmantos maksas pakalpojumus, ir pāris tādi, kam pa malām neinteresē. Lielāko dzērāju, no maniem čomiem, laulība nav izmainījusi, dzer kā dzēra, bet dauzīt citiem acis un pa meitām staigāt gan ir pārstājis, dzer arī mājās, nevis vazājas pa bāriem. Ir viens, kas lej iekšā mazāk, kā agrāk un retāk, meitās neiet, bet vēl nesen policijā nonāca, jo vienā no retajām dzeršanas reizēm, izvicinājās ar lomiku. Vēl viens cits dzert sācis tikai pa svētkiem un simboliski, kauties nekaujās, bet mīļākās daž divas.
Es teiktu - pēc laulības. Tipa apprecies ātri, sataisi mantiniekus, liec to sievieti mierā un aidā - rudzu laukā ar pliku dē!
Šito es galīgi neatbalstu. Kāda ponta pēc vajag mantiniekus, ja vienīgais, kas pašam ir, ir plika dē? Ko tad tas sīcis mantos? Tukšo taru, kas aiz Tevis paliks?
