Kaut kas bija atnācis...?

[mellene88]

Gaidu sīkos no darba...esmu pagalam slima...bet pagulēt nevaru(dzeru un čurāju..kāda proza)...jāuzraksta...
cerams neņems ļaunā 
vārdsakot Anglija spoku un garu zeme blablabla... līdz shim dzīvoju vienā mierā..jo, lai gan ticu paralēlajai pasaulei uttutjp..bet nu, nekas pie manis nenāca un pašai savu peroniigo pierādījumu man nebija.(nav jau arii tagad)...
šēžu gultā vemstos, strebju teeju ,meeru temperatūru...un vienā brīdī paskatos uz koridoru...baltā kaķe pacelusies uz 2kājam kkam rūpīgi seko pa sienu ar skatu. nu lai jau ... pēc brīža skatos..kaķe atkapusies 30.cm un vēro, vēro,vēro...vada galvu liidzi kkam.
virietis 30h negulejis nav aizsargs(ausis uzlicis tjipa mēgjina gulēt)..ņemu žurnālu..atkal spaiders..jaiet močīt, lai var gulēt...
aizeju..naf..nu nekā naf...siena balta..būtu tak jaredz,ja kkas vazātos..nometu žurnālu un lienu gultā.
paskatos uz vīrieti..tas pamanijis manas aktivitates..un arii, tagad skatās uz to sienu...
saku-kas ir???
-nekas,bet kāpēc tas kustas? izrādas vīriets pamanījis pie sienas lampas piekārto sapņu ķērāju dīvainā kustībā...
nu štrunts,sakūlu gaisu tur vazādamās. iekārtojos migā..tagad blenžam uz sienu abi divi
kaķene atpakaļ savā vietā un tag nepārprotami skatās uz sapņu ķērāju... sēž un skatās...sēž un skatās...
skatamies arī mēs..tas ķērājs stāv no pērnajiem jāņiem..mēs ar bērnu paši izgatavojam..un ko,ko bet viņu es redzu katru dienu deguna priekšā un zinu kā vinš kustas,ja nu vispar kustas...
pēc iilga laika sak kljuut interesanti... saku vīrietim..vajag parunāt ar viņu...
nu neko, parunājām...
pa vidam kaķene pāris reizes atstāja savu posteni..pietupienā lēnām apgriezdamās un uz astes saboztu spalvu aizlavoties...
tā mums te gāja kādu stundu...
pateicu paldies..drošības pēc noskaitiiju Tēvreizi(atkal jaucot un putrojot)..kaķe nokaapa lejā un ilgi nenāca augšā... kad beidzot nāca(burtiski tikko) atkal noiet gar sienu...pastāv uz divkājām pameditē tur kko un lenām, pietupinā atnāk gultā...

p.s tie nebija tempertauras murgi,vai negulēšanas halucinacijas..kakei nepiemiit ne viens ne otrs.
palika labāk(fiziski)..lai gan nedzēru pat paracetamolu..
p.p.s negatīvi tendētie burkšķi var neizteikties..man vispār nevajag viedokli,es tikai parunājos...kas grib parunāties..welcomēti.
un pēcāk bradājot pa netu uzlec šitāds:)

http://www.delfi.lv/orakuls/raksti/47212223_liela-piekta-sencu-tradicijas-diena-kad-nespetnie-speki-alejas

manējais apgalvoja,ka esot baltais..ticu 

[kvadra]

Kāpēc gan nevarētu būt, ka KAUT KAS bija atnācis. Man nav dotas īpašās spējas just un saskatīt, bet, ka paralēlā pasaule eksistē, nemaz nešaubos.

[Luīze]

Ja jau ciemiņš, tad vajadzēja uzcienāt un izklaidēt. Nu un, ka neredzams.

Varbūt tas bija kāds no mājas (dzīvokļa) iepriekšējiem iemītniekiem, kurš kavējās atmiņās par pagājušajiem laikiem.

[duudinja]

Kas ir sapnju kjeeraajs?

[mellene88]

sapņu ķērāji ir kkas šāds.
šodien pilnīgi... tāda kā, vilšanās..
ķērājs stāv un negriežas,pat nekustas,kaķei 0-reakcijas(kā vienmēr)...pat neskatās uz to pusi... eh....

[Lilith]

Sapinās tavā sapņu ķērājā. Domā ir prom, lai kas tas bija? Man ne visai patiktu, ja pa māju nelūgti viesi vazātos.

[olgucis]

Mums  tēva vecākais brālis kopš 2 kara dzīvo Anglijā un pusgadu atpakaļ pirmo reizi stāstīja par redzēto. Vispirms, Anglijā mudž no spokiem, tur jau sen neviens nebrīnās. Bet šams pa visiem tiem gariem gadiem pirmo reizi ko tādu... Saka ,- sēžu , lasu avīzi, pēkšņi paceļu acis uz durvju pusi un tur pa koridori lēnām aiztipina kaut kāds vecs, tievs sievišķis , drēbēs mugurā tādas, kādas mūsu laikos neviens nevelk. Galvenais ne skaņas, nekā, uz istabas pusi, nav pat galvu pagriezusi. Tāda pelēcīgi bālā krāsā, un kas dīvaini viņai cauri pretējo sienu varēja redzēt. Šams nebija pārbijies, vairāk izbrīnīts, galvu pa durvīm izbāza, kaut gan jēgas nebija, jo koridora galā uz kurieni tas tēls tipināja  vispār nav durvju.  Nu no spokiem viņš nebīstas, tikai izbrīnīts, jo šai mājā dzīvo kādus 30 gadus un pirmo reizi tādi  ciemiņi.

[mellene88]

nujaa..tas laikam tiesa,ka te vinji pieraduši 
vakar meitai rakstu.. lai braucot majās ir uzmanīgi..nu vienkārši- uzmanīgi(mazums,ko grib atnacējs pateikt)..šii kā jau emocionāla.. sāk vaimanat un padalās ar klijentiem  ..nutad, atlikusais vakars arii pagājis visiem spokustāstus stāstot..gandriiz katram tāds bijis...no savas pieredzes..