Autors Tēma: Dzeja  (Lasīts 1276 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

tas_pats_lv

  • Viesi
Dzeja
« : 2016. gada 28. marts, 21:08:43 »
Jocīgi atgādināt, ka pagājušais, nu jau aizgājušais gads bija veltīts diviem dzejniekiem: Aspazijai un Rainim. Kas mums no šī gada paliks, bez pagājuša gada emocijām un iespaidiem, ir piemiņas projekti, kā piemēram: http://www.aspazijarainis.lv/  kur ir arī sadaļa darbi, kas ļauj jaunajai digitālajai paaudzei saglabāt saikni ar lielajiem dzejniekiem, katrā mirklī kad mums rodas ilgas pēc viņiem. Un piekšroka protams dāmai, kaut abi ir lieliski, bet kā dzejnieki viņi ir jāapskata atsevišķi, jo katrs no viņiem ir Latvijas kultūras dimants, un Aspazijas gadījumā ir jāskatās šeit: http://www.aspazijarainis.lv/category/darbi-aspazija/  . Nu pamatā, jau Aspazijas darbus māca skolā, bet skolēna iespaids par dzejnieku varbūt ļoti bieži neadekvāts tagadējam spriedumam un dzejnieka jutumam.  Tāpēc es iesāku atjaunot zināšanas un iespaidus un dalīties ar šiem spriedumiem ar foruma dalībniekiem. Es ieteiktu kādā brīdi pabaudīt Aspazijas dzejoļu krājumu "Izplesti spārni" , tas ir 1919 gads Aspazija gaida, kad  beidzot tiks atkal mājas Latvijā pēc ilgiem prombūtnes gadiem.



Degošas ogles

Toreiz kā gājām!
Toreiz kā skrējām!
Līdzīgi liesmām,
Nestām pa vējam!

Visa dvēsele
Pilna ar dziņām,
Pilna ar jaunām
Ziedoņa ziņām!

Toreiz kā skrējām,
Toreiz kā gājām:
Ielu bruģis
Mums dedza zem kājām.

Naktī zem pagalvja
Ogles mums dedza,
Sarkanas kvēles
Sapņus pat sedza.--

Degošas ogles
Krita mums pirkstos;
Visu, ko skārām,
Pārvērtās dzirkstos.

Krūtīs kā ogles
Sirds iesvēlās zvīlā:
Visus, visus apkampt
Lielajā mīlā!

Visu mēs drīkstējām,
Visu mēs spējām:
Ļaudīm uz galvām
Ogles mēs sējām!

Skatījās ļaudis
Brīnumos, bailēs,
Iedegās līdzi
Sarkanās gailēs.

Iedegās līdzi
Gribā un spēkā,
Iedegās sajūsmas
Lielugunsgrēkā. --

Visi mēs gājām,
Visi mēs skrējām
Līdzīgi liesmām!
Līdzīgi vējam!       
   
« Pēdējās izmaiņas: 2016. gada 29. marts, 07:27:05 no Spārka »

Atslēdzies fiasko

Re: Dzeja
« Atbilde #1 : 2016. gada 28. marts, 21:14:41 »
Man jau patika, ka tika viņiem pievērsta uzmanība, varbūt brīžam par daudz. Jācer, ka visādi labie projekti, pētījumi utml. neizbeigsies līdz ar gada beigām.
« Pēdējās izmaiņas: 2016. gada 29. marts, 07:27:55 no Spārka »

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Dzeja
« Atbilde #2 : 2016. gada 28. marts, 21:43:06 »
man jau patika, ka tika viņiem pievērsta uzmanība, varbūt brīžam par daudz. Jācer, ka visādi labie projekti, pētījumi utml. neizbeigsies līdz ar gada beigām.
Nu tas ir jautājums cik lielā mērā latviešu kultūrai pievērš uzmanību vispār, jo "rozā un zilie kori" lieliski izklaidē un novērš uzmanību no jebkā piepūli prasošu. Un cik es sapratu 2015 gads bija Raiņa un Aspazijas gads. Tā kā šogad tas jau ir mazliet par vēlu. :) Proti, šogad skaitīt Aspazijas dzejoļus par godu Rainim vairs nav stilīgi ;) Bet vēl joprojām ir stilīgi atcerēties par sievietes lomu sabiedrībā, jo Aspazijas segvārds nozīmē atcerēties to cilvēces daļu par ko vēsturē neraksta. ;)
Tāpēc arī vēl viens avots, ja nu gribas vēl ko nocitēt no Aspazijas šī krājuma sakarā. :)
« Pēdējās izmaiņas: 2016. gada 29. marts, 07:29:00 no Spārka »

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Dzeja
« Atbilde #3 : 2016. gada 03. aprīlis, 23:33:01 »
Man patīk šie garīgā pacēluma Aspazijas dzejoļi, daudz labāk nekā viņas 1942 gada dienasgrāmata, galu galā, visi no Latvijas neatkarīgās valsts gaidīja kā tā būs daudz tautiskāka, taisnīgāka un godīgāka.   

      VĒTRAS LAIKMETĀ

Mēs dzīvojām vētras laikmetā,
Mēs aizšalcām sajūsmas plūdumā
Pār tagadni tāli pāri.
Kā ziedonis slacina uzplūdā
Priekš visa gada āri.

Mums dvēsele karstās sajūtās
It kā uz oglēm zvērojās
Priekš visa ārkārtēja,
Kā liesma degot ilgojās
Pēc uzpūtoša vēja.

Kā draudošs negaisa mākonis
Guļ, jumtam virsū uzgulis,
Bij mūsu dusēšana —
Laiks gultu mums bij taisījis
Zem paša vētras zvana!

Lai arī kā vētra mēs aizšalcām,
Lai arī kā plūdi mēs pārskrējām,
Mēs nesām veselas dzimtas,
Ne vienu vien dzīvi mēs dzīvojām,
Mēs dzīvojām reizē simtas!

Atslēdzies taj

Re: Dzeja
« Atbilde #4 : 2016. gada 04. aprīlis, 05:33:53 »
Ir jāpievērš uzmanība!
Jautājums tikai, KĀ?
Jo nevar gluži noignorēt 21.gs. un pievērst šo uzmanību ar 20.gs. līdzekļiem.  Skolās un bibliotēkās, piemēram, ne vienmēr auditoriju iespējams joprojām uzrunāt ar kādām tradicionālajām lozungu frāzēm, izstādēm - krājumu popularizēšanu. Tiesa, var to darīt, iespējams, kāds no senioru, iestāžu darbinieku vidus piestās, paskatīsies. Varbūt. Taču jaunieši nereti pasteidzas garām. Turklāt, viņiem mēdz gluži vienkārši neinteresēt. Kāpēc? Nu, tas jau ir ļoti diskutabls jautājums. Laikmets cits. Prasības, iespējas citas. Bet gribētos uzsvērt tieši - iespējas. Tāpēc saturīgas virtuālās publikācijas, vietnes ir pat ļoti OK! Vēlams, lai to visu var skatīt arī caur viedtālruņu mazajiem vai nu jau palielajiem, mirguļojošajiem lodziņiem. Un vēlams to laiku pa laikam atkārtoti arī pareklamēt. Priecājoties, ja pa reizei kāds "iemet aci", nesadramatizējot.

Atslēdzies taj

Re: Dzeja
« Atbilde #5 : 2016. gada 04. aprīlis, 05:47:42 »
Patīk un šķiet noderīga Letonika. Taču! Dažreiz ir sajūta, ka tas viss ir tā klusiņām, nemanāmi, ka noder vairāk mācībspēkiem pašiem nevis auditorijai, ja vien nepamudina. Un pamudina jau... Jautājums, kā. Jo, cik daudzi, kuriem ir balsis, tās liek lietā Twitter, Instagram, Facebook, Draugiem...

Varu atzīties, ka man ne visai patīk visi šie daudzie soc. tīkli - tieši daudzums, info lavīna. Ieej savā Facebook, teiksim, un tur neskaitāmas pārpublikācijas bez neviena personiskāka vēstījuma. Un tā kaitina Draugiem bizness, pērc, visu tik pērc - spēlītes, statistiku, it kā tas būtu no svara. Tomēr, tieši šos soc. tīklus sabiedrība lieto, it īpaši jaunieši!

Tāpēc visu cieņu foršajām skolotājām, kas krāsaini, koši mēdz, piemēram, ietvītot faktus iz kultūras vēstures! Tāpat bibliotēkām, kas nofotografē kaut ko no savas ikdienas, pārpublicē kādu virtuālo aicinājumu.

tas_pats_lv

  • Viesi
Re: Dzeja
« Atbilde #6 : 2016. gada 04. aprīlis, 18:04:03 »
Es īstenībā piekritu ka latviešiem trūkst šīs aizrautības uz savu kultūru, un šīs kultūras izpausmēm digitālajā vidē. Un tas neattiecas tikai uz tekstiem. Savā ziņā radoši mākslinieki nav pārstāvēti internetā vairāk kā vizītkartes un adreses. Principā trūkst viedokļu un analīzes par radošajiem procesiem un idejām. Varbūt ka es steidzos procesiem pa priekšu un man man vienkārši gribas, lai viss ir te un Tagad. 
Manuprāt, viscerīgākais būtu mākslinieciski un informatīvi pulciņi un kopienas ar digitālu ievirzi. Uz šo brīdi es neredzu citas iespējas, kā tas varētu mainīties. Savā ziņā latviešu sabiedrība digitālā formā ir pirms Dinsberga, kad ir jābūt "skolotājiem", kas māca elementāro html, kas māca elementārus attēlu filtrus u.t.t., jo bērni šādā ziņa ir ļoti pateicīgi, jo ja viņiem būs pamatzināšanas 1 no 50 būs Emīls Dārziņš. :)  Un diemžēl tas ir Latvijas sabiedrības rokās - vai viņa pārstās orientēties uz savu neesošās pagātnes dievināšanu un pievērsīsies, savai nākotnei - attīstībai, t.s. tautas (plašu masu) aktīvas kultūras.