Sabiedrības iesaistīšanās vai neiesaistīšanās.

[Pūka]

Braucu tramvajā. Pensionāri, skolnieki. Iekāpj 2 jauni vīrieši, vienam vidējs suns govs ķēdē, ne pavadā. Vīrieši - vēl galīgi nenonarkojušies urlas. Suns tramvajā satraucas, un tas urla saimnieks - žvanks! viņam ar ķēdi.
Neizturēja man nervi - noņēmu saulenes, pagriezos tieši pretī un saku : Vēlreiz sunim iesitīsi, pats atrausies, kretīns! Uzlieku saulenes, sēžu tālāk. Savus draudus nekādi realizēt nevarētu, skolniekiem, studentiem ,pensionāriem - laikam jau vienalga. Neviens mani neatbalstīja.
Bet urla, kas valsts valodu varētu nesaprast, gan noreaģēja. Nākamajā pieturā izkāpa, pienāca man pie loga, parādīja vidējo pirkstu un izteica vēlējumus. Lai viņam desmitkārtīgi nāk atpakaļ tas, ko viņš man sliktu novēlēja!
 
Bet pārējiem viss normāli, nu sunim jau nekas nenotika, un kas notiks izkāpjot ārā , mēs jau nevaram kontrolēt. Un vispār suns , viņa īpašums. Nu tā.


Kā jūs reaģējat uz nejaucībām sabiedriskā vietā, kas jūs tieši neskar?

[ineshuks]

Un? Ko mainiitu kaarteejais shuumis trambulii? Urlam smadzenes izaugtu?

Ja nesauc mentus vai ko liidziigu- tukshs cepiens... un jaa, cilveekiem ir vienalga...

[RaFix]

Izplatīta parādība. Cilvēkiem ir bail. Reāli bail, ka ar to ķēdi norausies paši. Mūsu sabiedrība neprot piecelties kājās kā masa šādos gadījumos. Nesaprot, ka, ja visi viņu nolamās, viņš visus ar ķēdi nemaz pat nemēģinās atsist.

[ineshuks]

Vienalga ir... nevis bail... krietnam pushkjim taa pat shkjiet norma...

[Pūka]

Par mentiem laikam taisnība. Tikai urlu satracināju vēl vairāk. Bet man bija tāda nepārvarama vēlme viņam iekraut,  tikai bailes atturēja. Nu kā tādus zeme nes? Bet ja viņi periodiski bez visiem mentiem atrautos pa mūli no sabiedrības varbūt drusku pierautos?

[ineshuks]

Ar laapstu un norakt... citaadi taadi nemainiisies...

[Mango]

Man bail. Es nekur neiesaistos. Un nekaunos no tā. Esmu miniatūra, baigi vaig ar knipi atrauties.Turklāt, esmu redzējusi cietuśos, kuri ir mēģinājuši iesaistīties. Bet esmu saukusi policiju, neviens gan neatbrauca un video bija pazuduši...

[daddy]

esmu arī iekrāvis kā arī ar "kā pa dē" un no tramvaja izmetis, bet tie bija drusku citi gadījumi...

Iedomājos, ka minētajā gadījumā laikam neiejauktos vis.

Ja "augstāks" dzīvnieks dara pāri "zemākam" (kaķis-pelei, cilvēks-sunim, sieviete-vīrietim), tā ir pārmācība, audzināšana, tur iejaukties nav ētiski.
Savukārt pretējā situācijā (pele-kaķim, suns-cilvēkam, vīrietis-sievietei), augstākais dzīvnieks ir jāaizstāv!   

[Nāra]

Mans vīrs mūžīgi iesaistās un es vnm dusmojos. Pat par nepareizi novietotu auto vai skaļu mūziku zaļumos utt. Brīnos, ka nav vēl pa muti dabūjis.

[Camma]

Man pāris reižu gadījies izlingot senčus no kabineta - sīkais satraucies un psiho par procedūru, senči krāmē sīkajam pa tāfeli. Ne tur sīkais nomierināsies, ne labas atmiņas par iestādījumu, kur publiski atrāvies, nepaliks. Bez psihajiem senčiem ar sīkajiem vienmēr izdevies sarunāt. Un ko tādiem teikt? Kas no tā būs labāks? Vismaz sīkajam paliks atmiņā, ka ar viņu kā ar cilvēku kāds runājis un sarunājis.

[ineshuks]

Ceru, ka daddy joko...
Ne par neiesaistiishanos, to nepaarmetu, bet pamatojums, kait domaats kaa joks, man nepatika...

[Mango]

Arī maki un somiņas nav tā vērtas, lai cīnītos ar kādu apnarkojušos griezēju.

[Samotrākes Nīke]

Es esmu vienreiz vienam urļikam gandrīz tukšā trolejbusā sadevusi pa galvu ar lietussargu, bet es ar to nelepojos - tā nebija nekāda pilsoniskā drosme no manas puses, bet histēriska agresija. Vēls vakars, līst, braucu mājās pārgurusi pēc nodarbībām, kuras apmeklēju pēc darba laikā, kad strādāju vietā, kas man akūti riebās. Iekāpju trolejbusā jau uzvilkusies - viss besī. Troļļukā sēž trīs sīki urļiki, tempj alu no lielās pudeles un skaļi ar mātes vārdiem apspriež tjolkas. Man smadzenes jau tāpat džinkst, tvaiks kāpj. Vienā brīdī šie atrauj logu un uzpīpē - trolejbusā vēl ir daži cilvēki, tie notinas vairāk uz priekšu (garais trolejbuss garmoška), es palieku beigās kur stūrī iesēdusies, jo tad man būtu jāspraucas viņiem garām. Trolejbuss jau pāris pieturas pirms galapunkta, un pēkšņi viens no viņiem sāk lauzt biļešu kompostieri. Es viņam uzbļāvu, laikam: ko tu dari, lops tāds, vai kaut ko tamlīdzīgu. Sīkais kverplis dodas manā virzienā. Es jau piecēlusies kājās, man būtu tūliņ jākāpj ārā, bet viņš nostājas man priekšā un tad es viņam ar to lietussargu pa galvu un tik zvetēju. Viņš laikam apstulbis, nedara neko. Drauģeļi sabijās un izrāva viņu tajā pieturā ārā, es aizbraucu tālāk un nācu atpakaļ no nākamās pieturas. Tagad es zinu, ka afekta stāvoklī varu kādu arī nosist                

[daddy]

Ceru, ka daddy joko...
Ne par neiesaistiishanos, to nepaarmetu, bet pamatojums, kait domaats kaa joks, man nepatika...

Protams, joks, bet katrā jokā kā zināms ir daļa patiesības...  
 

[Nāra]

Es piesienos bērniem līdz 7 gadiem ar jautājumu - kur ir tavi vecāki? Kad vecāki parādās< tad skatās uz mani kā uz bērnu nolaupītāju