Anīkšču gaisa taka virs koku galotnēm vairāk izreklamēta, nekā tur bija baudījums.
Nevar salīdzināt ar skatiem Turaidā, pastaigām Siguldā, kaut vai skats uz Gauju no Sietiņieža - mums ir daudz, daudz smukāk, ainaviskāk.
Laikam tas bija pavēls rudens, bet laiks bija tīri labs. Brīvdienās stāvvietā piebrauc pilns ar mašīnām, bet mums palaimējās atrast vietu.
Tad dodies uz Infromācijas centru (pa kreisi) nopirkt biļetes ( bija lēti) , tad atpakaļ gar stāvvietām uz takas sākumu. Skaists bija meža ieloks takas sākumā, milzīgs akmens , šķiet, Puntuks vārdā un daudzsološs takas sākums, kur trepītes cauri mežam vijas augšup. Kad sāk iet pa to gaisa tiltu, nobrīnies, cik neliels gabaliņš. Uzrāpies tornī (līdzīgi, kā mums Dzintaros) un ieraugi vienu upes līkumu.
Protams, intereses pēc var aizbraukt, lai zinātu, kas tas ir.
Daudz iedvesmojošāks man šķita brauciens uz Rokišķiem, kad apskatījām arī Stelmužes dižozolu, blakus sena koka baznīciņa un brīnišķīgs skats lejā uz ezeru. Un tādi amerikānu kalniņi turp braucot!
Bijām ziemā, kad sniegs un ledus, nevarējām attīstīt īsto ātrumu, lai brauktu palēkdamies!
