Es nezinu, man ir pagalam dīvains raksturs visu to lietu sakarā. Bet skaidri apzinos to, ka vīrieši ir "no Marsa", ar pavisam citu ķīmiju, savu viedokli par lietu kārtību un arī nav vainīgi, ka daba ar šamiem tādā veidā rotaļājās. Ja šams tvīkst aiz sajūsmas un stāsta tev par mūžīgu mīlestību tas nekad nenozīmē, ka melo. Ne, tai brīdī viņš pats tam tic un nav nekāda iemesla noniecināt tās dvēseles izpausmes. Jo neviens jau ar tādiem vārdiem pa kreisi un pa labi nemētājās, un arī pateikt to nemaz nav tik viegli. Es to atzīstu, pieņemu un ticu. Tai pašā laikā, es skaidri apzinos, ka šams izies uz ielas un katra trešā - piektā - septītā būs tādas pašas sajūsmas vērta. Pasaule pilna ar foršām sievietēm un to nevar neredzēt. Un tas jau būs cits brīdis, cita situācija un sievietes vairumā ir pelnījušas atzinumu. Neviens nav vainīgs pie tā, ka vīrišķis grib padarīt "laimīgas" visas un prot novērtēt smukumu. Zinu, ka dažreiz pietiek uzsmaidīt un vīrišķis sāks "rosīties". Tie ir reflekši, jo šams ir dzīvs un tā arī nav viņa vaina. Es saprotu, ka tai brīdī nekāda sakara ar ļubestību nav, bet arī skaidri zināms, ka prasmīgās rokās ;o))))) to līmeni var sasniegt diezgan ātri. Un viss atkārtosies ,- šams tur tvīkst aiz sajūsmas un stāsta tev par mūžīgu mīlestību. Tas nenozīmē, ka melo - viņš pats tam tic". Neiet runa par to, ka tas ir piedodams, bet teiksim, ja es piesaku savam organismam dietu, visu dienu esmu lepna par savu rakstura stiprumu un tuvojoties pusnaktij atveru ledusskapi, tāpat vien. Ieraugu pagalam noskumušu desas luņķi un uzsmērēju desmaizi. Un tad mierinu sevi, ka tas bija tāds reflekss un tāpēc jau netaisīšu sev galu, vai ne.... Jā, par ko es gribēju teikt. Es to visu saprotu, mani nav un vispār nekad nav bijis ne kripatiņas greizsirdības, jo katrs drīkst darīt šai pasaulē ko vēlās. Vienkārši, ja es uzzinu, ka mans maigo jūtu izpausmes objekts ir intīmi izpaudies kāda cita jaukuma klēpī, ar to mirkli viņš priekš manis , kā iekāres objekts neeksistē. Nu tāda man tā ķīmija. Es pat nedusmojos, mēs varam palikt vislabākie draugi, stundām runāt pa telefonu un ko tur vēl, bet konkrēti mans organisms uz viņu vairs nereaģē, bet ar labdarību šai dzīves sfērā es nenodarbojos.
