Lopiskā uzvedība

[tex]

Ja baigi ož, nav forši. A tā, kamēr manā mantelī savas taukās roķeles nenoslauka, kopumā pooo, lai katrs dara kā grib...

[tex]

Nee, ir jaapagaida, kameer durne dataisiis vakarinjas paareejiem beerniem un tad pasauks kaimeni ar beerniem paseedeet... laikam kaimenei tik beernus var uzticeet, grikju vaariishanu ne...

Un vsp man po, tik kaada h.ja peec tad zvaniija poe shitaada menedzhmenta?

Nu ja paliek pieaugušais mājās un citi bērni, tad gan nebūtu tā kā ar vakariņām jāķēpājas... visādas dīvainības ļrutiņiem.... Neies jau kaimeni ar griķiem apgrūtināt ... A ātros var - viņi tak par to laiku algu saņem ... Vai vēl trakāk: ka tā kaimene vēl nesāk personīgos dārgos griķus arī ēst

Vai vnk - vismaz es - stresa situācijā tiešām varētu salaist menedžmentu galīgā tūtē... un ne to vien...

[Broņa]

Latvijā vispār tendence visiem aizrādīt, sevišķi bērniem. Man arī aizrādīja, bērnam arī. Es kaut kā no šitā biju atradinājusies. Nekā krimināla nedarījām..

[tuk]

Nu, ja var ēst vienmēr&visur, kāpēc neēst runājot pa telefonu,
vispār vienlaicīgi ēst&runāt ar pilnu muti?
Man tas kā saistās kopā-audzināšana un kultūra.
Vēl nesen tas bija raksturīgi semočku gremotājiem.

[Broņa]

Jā, galvenais ievērot "smalko stilu" . Bet nē, mums neaizrādīja par ēšanu. Es iesēdos mikriņā un ar ceļiem atspiedos pretējā sēdekļa atzveltnē, kaut kā tā sanāca, laikam kājas pa garu, uzreiz priekšējā beibe pagriezās un kaut ko tur krieviski vēkšķēja. Mikriņa šoferis neapmierināts purpināja, ka es nezināju, ka poga stop jāspiež utt.
Par ēšanu transportā, toč, neienāktu prātā aizrādīt. Kur nu vēl bērnam.

[Ēsma]

Značit es riebīgā Ēsmas tanta, ka aizrāda . Vakar pat vienu knēveli sapurināju(drīkst mani tagad izdot juvenilai justīcijai ) Situācija- ieeju bulciņotavā, lūkoju gar leti maizītes,  un tikām viens apm 6-7 gadnieks kauč ko runā ar pārdevēju. Sākumu skaidri nedzirdēju, vai nu nebija kārotās bulciņas vai šim naudas nepietika, bet tad pa visu bulciņotavu atskan no sīkā mutes- ej tu nah@#%% un sīks pa durvīm ārā, tur uz velosipēda sēd otrs lielāks, viņa sabiedrotais, kamēr mēs ar pārdevēju atkārtiem žokļiem, attopamies no šoka, sīkie ārpusē smīkņā un  vēlreiz pabāž sejas bodē ar to pašu tekstu. Tad izskrēju laukā, sagrābu puisi aiz apkakles un teicu, ka šitā izrunāties nav smuki, lai tūlīt pat atainojas pārdevējai, ja ne- saukšu poličus, sīkais izrāvās, uzleca uz biedra riteņa bagažnieka un ķer nu vēju laukā... Sauciet mani par vecmodīgu riebekli, bet tiešām uzskatu, ka bērni ( sic!- ne visi, bet daži eksemplāri) atļaujas par daudz un pārlieku izmanto savas tiesības, un tādus ir jāpamāca. 

[Broņa]

Skolotājas tos na@#$ klausās katru dienu.. Nekādas tantiņas vēl nevienu nav pārmācījušas, bet veikala apsardze gan varēja iejaukties, ja riebīga izturēšanās pret pārdevēju.

[tuk]

Esmu vienreiz aizrādījusi sab.transportā vienai mamašai,
ārā bija lietains un knēvelis ar zābakiem dzivojās pa benķi, mamaša stāvēja blakus.
Kad taisījās uz izkāpšanu pajautāju, vai tie dubļi uz beņķa paliks.
Pablenza baltu aci, bet tomēr ar nēzdogu noslaucīja.

[Mangusts]

Skolotājas tos na@#$ klausās katru dienu..

Lūk, šis ir interesanti, jo kad mēs augām... Vienalga kā džeki atļāvās savā starpā izrunāties, bet, lai kāds, pat vislielākais mutes brūķētājs, atļautos skolotājai £$%%^ veltīt! Tātad ir kāds iemesls, kāpēc mūsdienās jebkurš knariņs var lekties uz nebēdu - jo nekas viņam par to nav.

[tex]

Skolotājas tos na@#$ klausās katru dienu.. Nekādas tantiņas vēl nevienu nav pārmācījušas, bet veikala apsardze gan varēja iejaukties, ja riebīga izturēšanās pret pārdevēju.

aha, mazā bulciņotavā apsardze
Pat ja trauksmes poga ir, tad par katru izsaukumu jāmaksā un kamēr šie atbrauks, būs maksas viltus izsaukums, ja jau ēsma nenoķēra turpat klāt būdama...

[tex]

Lūk, šis ir interesanti, jo kad mēs augām... Vienalga kā džeki atļāvās savā starpā izrunāties, bet, lai kāds, pat vislielākais mutes brūķētājs, atļautos skolotājai £$%%^ veltīt! Tātad ir kāds iemesls, kāpēc mūsdienās jebkurš knariņs var lekties uz nebēdu - jo nekas viņam par to nav.

un ja jau knariņu neviens nenosoda, tad ko uzklupuši vienam sievišķim, kas kontrolieri pasūtīja turp kur tai vieta....

[Broņa]

Tagad visi visus mierīgi pasūta. Ja nav likuma burta, ko piemeklēt attiecīgam gadījumam.

[Ēsma]

tajā bulciņotavā bijām tik mēs- stāstā iesaistītās personas. Vajadzēja redzēt tās pārdevējas seju, knapi asaras valdīja un teica- varbūt,ka mājās viņi ir eņģelīši..." Sirds aptecējās, ka viens tāds knars var atļauties dvēselē iespļaut. Tiešām jāpiekrīt Mangustam kad mēs augām... Skan skarbi, bet reizēm ienāk prātā tas teiciens no anekdotes- "šitie jāsit, kamēr mazi" (skaidrojums bērnu tiesību aizstāvēm- ar to nedomāju fizisku izrēķināšanos), bet neuzskatu, ka tai vajadzētu būt normai, ka kāds, vienalga  mazs vai liels, publiski kādu rupji pasūta, tik tāpēc ,ka lūk, viņš to var atļauties, jo tāpat neviens neko neaizrādīs.

[Minne]

Mikriņa šoferis neapmierināts purpināja, ka es nezināju, ka poga stop jāspiež utt.

Kad es, progresīva būdama , STOP pogu mikriņā savlaicīgi piespiedu, šoferis mierīgi aizvālēja garam pieturai, jo normāli cilvēki tak aizvien, pieturai tuvojoties, ceļas kājās, tenterē līdz šoferim un lūdz apstāties pieturā

[kvadra]

Lūk, šis ir interesanti, jo kad mēs augām... Vienalga kā džeki atļāvās savā starpā izrunāties, bet, lai kāds, pat vislielākais mutes brūķētājs, atļautos skolotājai £$%%^ veltīt! Tātad ir kāds iemesls, kāpēc mūsdienās jebkurš knariņs var lekties uz nebēdu - jo nekas viņam par to nav.

A par ko jūs brīnāties? Viss likumsakarīgi - jau gadus divdesmit noris sociālā kampaņa par "bērnu tiesībām". Tiesības ir, pienākumu nekādu. Bērns ir Indijas svētās govs statusā un, ja šo kāds "morāliski traumē", tad viņš zvana pa uzticības tālruni un sūdzās. Skolotājus par tādu "traumēšanu" tad pašus satraumēs, ka maz neliksies, bet vecākus... nu, juvenālā justīcija jau tepat vien lūr ap stūri...