Rafikam taisnība/no personīgās pieredzes raugotie/
Redzot abu pušu - valsts un uzņēmēja, vienpusēju sadarbību, pavisam loģisks ir secinājums, ka da nu na šito ..khmm.. gemoroju, ja pietiekoši var nopelnīt neispringstot.
Turklāt - lai pelnītu ievērojami vairāk, iesākumam ir vajadzīgi ievērojami finanšu resursi. Tad vai nu banka, vai investori, vai abi kopā.
Un ne katrs spēj būt vadītājs un ideju ģenerators.
Ņemot vērā, ka biju bijis klāt un piedalījies no uzņēmuma idejas izauklēšanas līdz ražošanas iedarbināšanai, tad, paplašinoties, bija piedāvājums to vadīt.
Es atteicos, jo apzinos, ke es tāds nevaru būt. Zinu, ka varu būt labs "otrais", bet ne vadonis.
Esmu sūdīgs ideju štancētājs. Kolēga saka, ka ir apspriešanas vērta ideja un būtu forši, ja galā būtu šitāds rezultāts. Nu man "iršot" nekas tāds prātā neienāktu, ka uz to pusi vajag paskatīties!
Taču ja ir virziens un mērķis, es izdomāšu, ar ko un kā pie tā nonākt.