Kopš 1946 gada 17 aprīļa Sīrija ir neatkarīga valsts. Šo dienu Sīrijā sauc par Evakuācijas dienu, kas pēc būtības atbilst nesakarības dienai. Šai dienā pēdējais Franču karavīrs pameta Sīriju. Neatkarību Sīrija gan bija pasludinājusi jau 1941 gada bet līdz 1944 gada 1. janvārim to nevarēja atzīt, jo notika 2 pasaules karš. Un tikai 1946 gada 17 aprīlī pēdējie Francijas karavīri pameta Sīrīju.
Šodien ir jau 19 aprīlis un mēs zinām ka Sīrijas neatkarībai jau vairākus gadus draud pienākt gals pateicoties ārvalstu musinātiem nemieriem un to apsiešanai. Sīrijas republikai ir arī tieši ienaidnieki - Daeš un Izraēla, kas arī ir okupējusi daļu no Sīrijas, proti, Golānas augstienes. Šo okupēto golānas augstienu dēl Sīrija atbalsta Arābu valsts izveidi Izraēlas okupētājas Palestīnas teritorijās. bet tas neliedz būt Sīrijai par militāru lielvaru reģionā, jo visu laiku Sīrija bija gatavojusies karam ar Izraēlu, bet tagad ciešs no iekšējiem nemieriem un citu arābu valstu musinātiem nemieriem. Piemēram Turcijas, kas grib nodrošināt Sirijā dzīvojošajiem Turkmēņiem autonomija un slēpjas aiz Kurdiem, kas popularize Sīrijas sadalīšanu valstiņās, kas vairs nekad nespēs apdraudēt Izraēlu. Un tai pašā laikā Sīrijas kurdi grib mieru, pamatā jau no tiem pašiem Daeš un Al Nusra , bet arī no turkmēņiem, kuru dēļ Turcija notrieca Krievijas federācijas bumbvedēju. Savā ziņā, visām karojošām frakcijām būtu jāizlemj par ko viņas karo, vai par brīvu Sīriju vai par Sīrijas iznīcināšanu un sadalīšanu. No otras puses Sīrijai neatkarīgai ar nav diez ko veicies, jo Sīrijā kopš 1963 valdīja vienpartijas (Baath, tā pati kas Irākā Huseina laikā) sistēma, kura visu laiku gatavojās karam ar Izraēlu, kamēr dabūja uz galvas "Arābu pavasara" rosinātus Sunītu nemierus.
Bet tas nemaina lietas būtību, šogad Sīrija ievēlēja pirmo nosacīti brīvo parlamentu, un Sīrijas prezidents 2000 gadā tika ievēlēts Bašars alAsads, kurš tika ievēlēts ar reformu solījumiem. Bet kā jau minēts kopš 2011. gadā Sīrijā ir militāri nemieri.
