Manuprāt, Mao izteicis vērā ņemamu domu, par kuru vērts aizdomāties. Cieņa, tolerance, otra novērtēšana.
Arī tad, ja mēs esam pietiekami inteliģenti cilvēki, kuri uzskata, ka otru nepazemo un riebīgi neizturas, pastāvīgās attiecībās viegli iezogas
-nevērība
-"es jau nu gan zināšu labāk, kas tev vajadzīgs/der", "ko nu ņemies ar niekiem, būtu labāk ko jēdzīgu padarījis"
- idiotiskais mātišķums, kur rūpes pārvēršas otra kontrolēšanā.
Un vēl man šķiet, ka cieņa pret otru izriet no cieņas pašam pret sevi.