Nupat sava pieredze ar ''ģā''.
Liku papu slimnīcā. Visu laiku bijis ģā pieskatīts. It kā. Uzticējos, kolēģe takšu. Nu tad tā... Analīzes uztaisīju no savas kabatas, ar papildinājumiem. Vēl EKG un Rtg. Dienu pirms slimnīcas atbrauc papus pēc papīriem - Rtg pazaudēts. Spiediens 220... Atbraucu, sameklēju...
Izrādās, ka tā kļuška sirdi nemaz neklausās (atklājās, ka ir pārsitieni), sūdzības par sāpošu kāju - da ko Jūs gribat SAVĀ vecumā? Rezultāts - dziļo vēnu tromboze pēc operācijas, nodaļas ārsti "nolikti uz ausīm", angioķirurgs arīdzan. Brūce slikti dzīst, jo tiek dotas prettrombozes zāles. Slimnīcā 3 dienu vietā - 10. Finansiāli - no 50 Eur uz 150. Samaksāšu, ņe vopros. Bet ja nav tāda Camma? Pensionāram mēnesi neēst? Nikna esmu, ļoti nikna. Un par ģā viedoklis bojājas ar katru dienu.
Nafig tad vispār ko maksāt valsts medicīnai, ja tas tāpat aiziet miskastē? Runa par ģā. Jo slimnīcā visus sūdus izstrēba. Turpmāk tā ģā dabūs tikai striktus norādījumus izrakstīt to vai šito. Un atbrīvos laiku madāmai. Bet neticu, ka citiem tas ko labāku dos...