Ir vietas, kur man pašam gribās gājēju pārejas saukt par gājēju pārbrauktuvēm. Tās mēdz būt izvietotas tādās vietās, kur šoferim, kas tur brauc pirmo reizi, būs problēmas gan ar pārejas pamanīšanu, gan bremzēšanu. Viena no leģendārākajām "gājēju pārbrauktuvēm" ir nobraucot no Kalnciema tilta centra virzienā. Zīme ir zem zariem, ziemā tā ir apsnigusi un nav redzama, tāpat, kā tās strīpas. Gājēji tik mauc pāri, jo viņi zina, ka tur tās strīpas ir. Šoferi, kas ikdienā tur braukā, zina, ka tur ir pāreja un ievēro visu iespējamo, lai vajadzības gadījumā varētu apstāties, bet, ja tur brauc kāds Ansītis no Pampāļiem, kas Rīgu apmeklē reizi gadā, viņš nezina, ka tur ir pāreja, viņš brauc, kā brauc. Tas cilvēks tur iet pār to pāreju un, kad Ansītis viņu ierauga, ir jau par vēlu - no kalna nākot lejā ar tiem pašiem 50km/h, ziemā pa slidenu, ne tur nobremzēt, ne savākties. Bums! Un labi vēl, ja ir kam ātros saukt. Ja to pāreju pārnestu tuvāk Rimi, negadījumu uz pārejas būtu jūtami mazāk. Taču neviens to nedara, tā pāreja stāv tur, kur stāvēja un visi tikai šausminās par statistiku. Turklāt pārejai pie RIMI būtu vēl viens bonuss - tur jau tāpat skraida pāri cilvēki, kam slinkums iet līdz pārejai. Arī tiem būtu drošāk.
Tajā vietā, kur savienojas Ludzas un Lazdonas iela, kļūstot par Sadovņikova ielu - tur vēl viena pārbrauktuve - tieši aiz līkuma. Atkal tādam Pampāļu Ansītim nav izredžu - pirms līkuma nekas neliecina, ka ātrums būtu jānomet vairāk, nekā nepieciešams vienkārši drošai līkuma izbraukšanai.
Rumbula, tas vispār ir brīnums zemesvirsū. Kaut kādas gājēju pārejas tur ir, bet viņas ir baigi reti sastopamas, turklāt, šķiet, ka pēdējā tāda ir sastopama vēl pie plačiem, bet pēc tam nākamā pie Dārziņiem un pa vidu nekā nav. Lai izlabo mani Piafa, ja kļūdos, jo es uz Dārziņiem tik bieži nebraukāju. Toties tur ir vairākas autobusu pieturas. Cilvēkiem, kas atbrauc un izkāpj no busa ir vai nu jāiet vairāki km apkārt, lai nonāktu pie pārejas, vai arī - kaskadiera triki pāri 4 joslām (2 katrā virzienā) un barjerai (Tur kaut kādos posmos starp joslām ir samesti betona kluči, kam teorijā būtu jāattur gājējus no brauktuvju šķērsošanas). Un atkal - cilvēks, kas zina, ka tie skrējēji tur ir, brauks daudz uzmanīgāk, nekā tas, kurš tur brauc pirmo reizi, kas nezina, ka aiz ceļmalās esošās meža imitācijas ir mazdārziņi, uz kuriem tad arī tie babuļi dodās.
P.S. Negribēju aizskart nevienu, kas dzīvo Pampāļos (Tiem, kas nezina, informēju - tā ir reāli eksistējoša vieta Saldus novadā. Pats gan bijis neesmu, bet esmu redzējis zīmi un nosaukums palicis atmiņā - kādreiz noteikti aizbraukšu apskatīties, kas viņiem vēl interesants, izņemot nosaukumu.) Līdzīgas problēmas, kā manam iedomātajam Pampāļu Ansim, būs jebkuram, kas ikdienā nestūrē pa Rīgu.
