Tas mācītāja teiciens,ka dzīvniekam nav dvēseles....tas vedina uz pārdomu,kas tad vispār ir dvēsele?Vai tad cilvēkam it-kā esošā dvēsele nav saprāta,jūtu,prāta koplekss?Un ja runājam par jūtām-tad draudzība,mīlestība,nesavtība un pašaizliedzība mājdzīvniekiem piemīt pat lielākā mērā nekā cilvvēkam.Kā gan var teikt,ka nav dvēseles?
Par eitanāziju.Cilvēks (kamēr vēl ciešanas nav pārmēru) turas pie dzīves,jo cer-ka varbūt tomēr.....
Dzīvniekam instinkts ir spēcīgāks,viņš pie dzīves neturas,kad jūtas slikti,Tikvien,cik sirds stipra.Tākā ja dzīvnieks acīmredzami cieš (lai gan nevaimanā kā dažkārt cilvēks)-tad cilvēka pienākums ir ciešanas izbeigt,jo tas ir mūsu spēkos.Kaķim nav vajadzīga dzīve,kurā viņš vairs nespēj piedalīties!
