Nu jā, tēma laikam par to, cik smieklīgi vai nesmieklīgi tiek atainotas neveiksmīgi realizētas fantāzijas. A po. Mēs jau kaut kur spriedām, ka daudziem piemīt īpašība sacerēties jomās, kurām vispār nav nekada sakara ar personīgo labsajūtu un komfortu, bet drīzāk ar - tā pieņemts. Nē, nu protams, ja tev tētis visu laiku kladzina - lieli pupi, lieli pupi, tad tu arī uz viņiem nojūgsies. Vai tu visu laiku čolē porno, kur visi ir dakteri - nu skaidrs. Manuprāt - zombijs. Fantāzijām nevajadzētu būt nekāda sakara ar galdu, ūdenskritumu, formas tērpu vai tēlu sabiedrībā. Tām vajadzētu būt saistītām ar dziļumu, tempu maiņām, skaņām un smaržām, vārdiem un skatieniem, personīgām čamdes un gribes specifikām un izpratni par to, kur ir tas lielais kaifs. Dodot, varbūt ņemot, gaidot? Viss ir galvā, nevis acīs, draudzenēs vai televīzorā. Ja esi citu programmēts/a - bezceris.
Vienkāršiem vārdiem sakot - uz ko tev stāv (kas tev ir primārais), to tu arī esi pelnījis.
