Max 2000, ja bērni, tad 1700.
Pirms sīčiem es tādu ģimenes ārstu nebiju redzējusi 20 gadus. Kopš sīčiem piestaigāju pieklājības pēc šos atrādīt, cik nu entuziasma pietika. Man pašai tāds bijis nebijis - ne vajadzības, ne jēgas. Toties iekš Latvija.lv es izlasīju, ka man esot hronisks duodenits... Nja.
Tūlīt atskries Inešuks un postulēs, ka ĢĀ institūcijas iznīdēšana radīs milzu ordas ar nesakarīgiem babuļiem, kas skries pie visiem ārstiem pēc kārtas, īpaši - pie kardiologa ar STS un pie neirologa ar pumpu uz dibena, ko tagad ĢĀ atšuj paši [ne nu atšuj, nekā - tāpat palaiž, kur babuļiem iegribas, citādi nedod miera, ieekonomēt varēs uz kautrīgajiem cietējiem].
Par ģimenes ārsta institūcijas bezjēdzību pilnīgi piekrītu - pašreizējā izpildījumā, kad katram "speciālistam" Rīgā katru reizi priekšā cerbers ģimenes ārsts savā miestā. Ja Ģā funkcija būtu apārstēt elementārās kaites, nopietnākos gadījumos pasūtīt cilvēku uz izmeklējumiem - bet ne pirms katra speciālista apmeklējuma iekasēt nodeviņu - sagaidīt izmeklējumu rezultātus, nepieciešamības gadījumā pasūtīt vēl kaut kur, un izskaidrot cilvēkam, kādu triperi šis norāvis, - būtu cits stāsts. Bet ja cilvēkam izgriež zarnu un uzraksta, ka pēc mēneša jāizmeklējas, tad tur nekādam ĢĀ vairs vietas nav. Ja cilvēks ar onkoloģisko kaiti ir ticis līdz onkoloģijas centram, tur ĢĀ vairs darīšanas nekādas, tālāk darbojas LOC nosūtījumi. Taču ja cilvēks kaut ko nav sapratis, viņš paņem savu mapīti un aiziet pie ĢĀ pārjautāt neskaidro.
Tas pirms 150 gadiem eksistējušais modelis, ka miestā ir viens ārsts, kas pazīst visus iedzīvotājus, sen ir izmiris - tā sen vairs nenotiek! Un līķa mākslīga reanimācija dzīvotspējīgu indivīdu neradīs, pūt to skābekli mironim, kurā caurumā gribi. Tāds zombijs vien ir, nevis veselības aprūpes sistēma, kam būtu jābūt vērstai uz cilvēku ērtībām.
Tikai atkal viss darbojas pēc slauktuves un darbības imitācijas principa, nevis pēc cilvēku ērtības principa.
