Man šī teātra sezona sākās ar LT un VDT viesizrādēm. Turpinājās ar Toma Sojera piezīvojumiem
.
Vispār, man ļoti patīk šī DT ideja par skolas sākuma svinēšanu teātrī.
Pilns teātris ar bērniem, visi iet ņigu ņegu, visas atrakcijas jāpaspēj izbaudīt... Pats par sevi tas jau ir foršs pasākums, un ja vēl tam seko aizraujoša izrāde. Tā teātris audzina sev skatītāju
.
Izrāde bija interesanta, aizraujoša, asprātīga.
Protams, pāri visam Dzelzītis, ak feinais Dzelzītis... Toms viņam jau nu ļoti piestāv, manuprāt
Vispār, visi aktieri savās lomās bija labi, arī tie, kuriem sanāca iejusties vairākos tēlos. Subatnieks kā briesmīgais Indiānis Džo, Dīcis kā jaunais skolnieks Alfrēds, kur taisni viņa pīkstīgā balss iederējās, Počs kā nervozais skolotājs, ar atpazīstamām izdarībām. Ko es sākumā nepazinu - horeogrāfi Krasovsku kā Toma drauga māti
.
Petrenko versijā par Tomu Sojeru man patīk, ka tur nav tās didaktiski pamācošās intonācijas, ko es, piemēram, saklausīju Seņkova Sarkangalvītē. Šis ir labi, tas ir slikti... Bērns skatās, pats domā līdzi un izdara secinājumus.
Vienīgi, laikam neieteiktu uz izrādi vest jūtīgākus 2 un 3gadniekus. Aina kapos un Indiānis Džo ir tādi baiselīgi
.
