Neskatoties uz Trix visai patieso piezīmējumu, par Jāņu sieru kā tādu esmu savās - atsevišķās domās.
Lai nu tie pieci sauc un darās ka vai acis no pieres izlien - es viņu produkciju nepirku, nepērku un arī turpmāk nepirkšu. To gļēzdu par Jāņu sieru var nosaukt tikai valodu komisija, kas neko citu, kā sapelējušus kancelejas papīrus nav ne redzējusi, ne ēdusi.
Ja reiz tradīcijas turam tik augstā vērtē, tad vajadzētu gan pašām to sieru vismaz reizi gadā siet - lai savas ģimenes īpašo sieru recepti postā neaizlaistu.
Otra lieta, ko manis pēc var prihvatizēt un spļaušu viersā no lielā baznīcas torņa visiem prihvatizētājiem un valodniekiem - piparkūkas. NAV vairs Latvijā piparkūkas nopērkamas. Ja gribu atcerēties, kā smaržo un garšo īsti Ziemassvētki - gatavoju mīklu pati - ar pipariem, krustnagliņām, muskatriekstu. Ja nevaru - tad iztieku bez. Tā ir labāk, nekā atbalstīt tālāku izvirsšanu (no izvirtis, ne izvirdis).
